Piektdien, 31.martā, lasītāji Ventspilī savās pastkastītēs saņēma laikraksta VENTSPILNIEKS.LV jaunāko – ceturto numuru.
Numura intervijā – Rūdolfs Meroni. “Man tik tiešām ir liela vēlme aiz sevis gan pasaulē, gan Ventspilī atstāt kaut ko labu. Jo vairāk būs ventspilnieku ar mirdzošām acīm, jo vairāk viņu atgriezīsies mājās, un ģimenes atkal apvienosies, jo plaukstošāka šī pilsēta būs, jo laimīgāks būšu arī es,” intervijā saka Meroni.
Pēc zināma klusāka laika posma var droši apgalvot, ka savulaik tik plaši zināmais biznesa centrs Pārventā, Dzintaru ielā, piedzīvo savu atdzimšanu. Tas pamazām ir ieguvis jaunu elpu savā pastāvēšanā – tajā atkal kūsā tikpat raita dzīvība, kāda tā bija senāk. Tam ir arī jauns nosaukums – Baltijas Biznesa centrs. Kopš pagājušā gada nogales biznesa centrā savas jaunās biroju mājvietas iekārtojuši gan virkne ar tranzītnozari saistīti Ventspils lielākie uzņēmumi, gan vairākas citas kompānijas. Kā stāsta biznesa centra kompleksa īpašnieka un apsaimniekotāja – akciju sabiedrības Baltic Business Center valdes priekšsēdētājs Aivars Gobiņš, uzdevums un mērķis ir viens – radīt ideālu vidi uzņēmumiem, kuri varētu komfortabli un cieši strādāt viens otram līdzās, nevis izkaisīti pa pilsētu, kā tas ir šobrīd.
Kas kopējs tīram gaisam un mūzikas skolai? Teiksiet – droši vien tas, ka tīrā un svaigā gaisā mūzika labāk skan? Atbilde ir pareiza tikai daļēji, jo abām minētajām lietām ir vēl kas kopējs – 15 miljoni eiro. Jo tieši šādu sumu Ventspils Mūzikas skolas un koncertzāles projekts saņems no avota, kam saikni ar mūziku var atrast vien ar ļoti bagātu fantāziju apveltīts cilvēks. Proti, no finansējuma, kas domāts siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai.
Dibināt kapitālsabiedrības un nodarboties ar saimniecisko darbību pašvaldībām nav liegts, likums to atļauj. Daudzas pašvaldības visā Latvijā to aktīvi izmantojušas, lai gan pēdējos gados šādu uzņēmumu skaits samazinās. Taču jautājums ir par to, vai, pirms spert soļus konkrētā virzienā, uzņēmējdarbībā notiek izvērtēšana, cik pamatota un, kas jo īpaši nozīmīgi, vai šāda uzņēmuma veidošana nekropļos vietējo tirgu un cik tā darbība būs efektīva. Izrādās, ir virkne patiesi pelnošas pašvaldību kapitālsabiedrības, taču ne mazums ir tādu, kuras ik gadu atstāj lielu robu kopējā makā.
Pēdējo pusotra desmita gadu laikā Latviju pametuši 270 tūkstoši tās iedzīvotāju. Tīrais zaudējums ir: aizbraukušie mīnus tie, kas atgriezās. Burtiski šajās dienās medijos izskanēja informācija, ka katru gadu mūsu valsts zaudē 20 tūkstošus darba spējīgo iedzīvotāju. Šādus rādītājus veido kopējā demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju nepārtrauktā migrācija.
Vēl pirms dažiem gadiem par Ojāru Grinbergu bija dzirdējis vai lasījis gandrīz katrs ventspilnieks un ne tikai – toreiz tieši viņš visā valstī skaļu publicitāti guvušā procesā tiesājās ar pilsētas domi un tās priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kuri nostājās pret sava tābrīža deputāta iecelšanu Ventspils brīvostas valdē. Toreiz un arī vēlākajās pārsūdzībās Ojārs zaudēja, joprojām uzskatot, ka tiesa spriesta formāli, nevis pēc būtības.
Šie ir tikai daži no tematiem laikraksta jaunākajā numurā. Meklē laikrakstu savā pastkastītē!
Laikraksts ir bezmaksas izdevums, kuru izdod biedrība par taisnīgumu un atklātību. Ja gadījumā neesat saņēmuši laikrakstu, rakstiet mums e-pasta vēstuli redakcija@ventspilnieks.lv!
Nākamais numurs iznāks jau pēc nedēļas, 7.aprīlī.
