No iedzīvotāju jautājumiem oficiālajā portālā ventspils.lv. Vēlos noskaidrot, kad tiks izskatīts jautājums par skeitparkā esošo problēmu risināšanu ar atkarību izraisošo vielu lietošanu un tirgošanu. Vai tomēr tas vispār nav paredzēts? Neapvainoju visus jauniešus (pusaudžus), taču nāk pie bērniem klāt jaunieši un piedāvā košļājamo tabaku un citas vielas, paši dzerstās, kļūst agresīvi, neadekvāti. Taču ir palikuši arī tādi bērni, kas nelieto šīs lietas un vēlas trenēties, un ja kādam bērnam ir vājāka nostāja par savu viedokli, tas nozīmē, ka var veicināt šādu bērnu atkarības, jo kameras netiek uzstādītas, policisti gan tur ir novēroti bieži, taču viņus pamana jau pa gabalu, viens otram nodod informāciju un tad paslēpj, aizbēg… Viņu domāšana jau attīstās līdz ar jums (izdzīvošanas instinkts). Domāju, ka pozitīvi būtu, ja uzstādītu kameras. To, ko parasti atbild institūcijās – jaunieši aizies citur lietot. Tie, kas grib, lai iet, tā ir viņu izvēle, galvenais, lai citi bērni varētu izbaudīt lielisko atpūtu skeitparkā (darbojoties ar paredzētām lietām, ne lietojot apreibinošas vielas). Bērni taču ir mūsu nākotne!!!
Redakcijas piebilde. Pēc ventspilnieka aprakstītās iestāžu loģikas iznāk, ka princips “ja gribēs, tad tāpat atradīs, kur lietot” var tikt piemērots, paceļot to vēl augstākā līmenī. Kāpēc neieviest kādu pašvaldības nodevu par tiesībām tirgot minētās vielas jauniešiem? Tie, kas gribēs, taču tāpat atradīs, kur kādu narkotiku, košļājamo tabaku vai lāsīti “šmigas” dabūt. Bet, ieviešot pašvaldības nodevu, arī pilsēta no šādas tirdzniecības varētu nopelnīt naudu trūcīgajā budžetā… Un par iekasēto naudu varētu, piemēram, rīkot plašu “sabiedrības informēšanas kampaņu” par minēto vielu kaitīgumu. Tā teikt, divi zaķi ar vienu šāvienu. Bet kameras? Priekš kam gan… Un, kas zina, varbūt kāds tirgonis pat iesūdzētu pilsētu tiesā par jaukšanos “privātajā telpā” un Eiropas datu regulas pārkāpumiem.
Autors: Zemgus
