Pagājušās nedēļas sākumā Centrālās statistikas pārvalde informēja sabiedrību, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sarucis par 5,4%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi. Finanšu ministrija paziņoja, ka gada pirmajos septiņos mēnešos nodokļos nav iekasēti 506,2 miljoni eiro jeb gandrīz desmitā daļa no valsts budžeta plānotajiem ieņēmumiem šajā periodā.
Tagad īsti varam novērtēt koronavīrusa ietekmi uz Latvijas ekonomiku un valsts maku. Valdība tāpēc steigšus koriģē savu nodokļu politiku, izvēloties arī pašai ļoti riskantus risinājumus. Pirmdien Ministru prezidents paziņoja: valsts ieņēmumu palielināšanas vārdā tiek apspriests ierosinājums pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu: pašvaldībām tagadējo 80% procentu vietā pienāktos tikai 75% procenti, valsts daļa augtu līdz 25%.
Krišjānis Kariņš, būdams neapstrīdami pieredzējis politiķis, noteikti apzinās, kādus protestus pilsētu un novadu – gan tagadējo, gan reformēto – domēs izsauks šāds priekšlikums. Tāpat viņš saprot, cik tas ir kaitīgs viņa un tā piedāvātāja Jāņa Reira partijai, jo līdz pašvaldību vēlēšanām ir palikuši tikai deviņi mēneši. Taču acīmredzami cita konstruktīva risinājuma valdībai nav. Tagad viss šķiet atkarīgs no pašvaldību organizāciju vēlmes un spējas protestēt.
Finanšu ministrs jau augusta vidū brīdināja kolēģus un sabiedrību: 2021.gada valsts budžeta «fiskālā telpa» – valdībai papildus pieejamie līdzekļi dažādu pasākumu finansēšanai – ir ar lielu mīnusu, budžeta ieņēmumi būs par miljardu mazāki. Pārdalot IIN, valdība cer atrast līdzekļus savām politiski «degošām» problēmām – mediķu un pedagogu algu palielināšanai, Satversmes tiesas pieprasītai garantētā minimālā ienākuma celšanai.
Pašvaldībām «mierinājuma balvā» premjers sola iespēju tikt pie naudas no tā dēvētā «atlabšanas fonda» – diviem miljardiem eiro.
CSP dati liecina, ka šā gada aprīlī-maijā, kad tika slēgtas valstu robežas un spēkā stājās sabiedrības pašizolācija, Latvijas IKP (salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni), vispār samazinājās par 8,9%, savukārt Lietuvai – par 4,2%, bet Igaunijā – par 6,9%. Latvijas preču un pakalpojumu eksports šajā laikā samazinājās par 12,5%, tostarp preču eksports (3/4 no kopējā eksporta) saruka par 4%, bet pakalpojumu eksports – par 31,2% (galvenokārt dēļ krituma tūrisma nozarē).
Pasažieru pārvadājumos samazinājums bija 69,3%, kravu pārvadājumos – 16,4%. Ierobežojumi ļoti smagi ietekmēja viesmīlības un ēdināšanas biznesu – attiecīgi par 82,2% un 55%, protams, arī tūrisma pakalpojumus – 73,3% apmērā. Tāpat viena no pandēmijas ļoti skārtām nozarēm bija māksla, izklaide un atpūta (-46,3%).
Taču Finanšu ministrija savā paziņojumā medijiem komentēja šos skaitļus pat ar gandarījumu: ekonomikas kritums bijis jūtami zemāks par Covid-19 krīzes sākumā prognozēto. Valdībā otrajā ceturksnī ticis gaidīts divciparu skaitļos izteikts IKP procentuālais kritums. Tāpēc šogad kopumā tautsaimniecības atlabšana varētu būt veiksmīgāka, nekā ministrijām šķitis vasaras sākumā. Jau no jūnija, atceļot ārkārtas situāciju, auga ekonomiskā aktivitāte, turpinot pieņemties spēkā jūlijā un augustā.
FM norāda, ka visbūtiskākā ietekme ekonomikas lejupslīdē otrajā ceturksnī bijusi privātā patēriņa kritumam par 20,9%, taču investīcijas biznesa pamatkapitālā samazinājušās pavisam mēreni, vien par 6,1%. Turklāt, importam samazinoties straujāk nekā eksportam (attiecīgi par 15,3% un 12,5%,), «ārējās tirdzniecības izmaiņu ietekmei bijis pozitīvs devums IKP dinamikā».
Arī Latvijā strādājošo komercbanku analītiķi diezgan optimistiski izsakās par ekonomikas atveseļošanos. Tomēr viņi prognozē, ka IKP arī kopumā šogad varētu samazināties par 4,5-5%. Latvijas Bankas jaunais prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka izaugsme ir atsākusies, bet, ja tomēr vīrusa izplatība liks atjaunot ierobežojumus, Latvijas ekonomikai tie vairs nebūs tik sāpīgi – ir iekrāta pieredze, ko darīt.
Viņaprāt, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija pandēmiju pārcietusi sekmīgi, un arī valsts budžeta ieņēmumiem krīze bijusi saudzīga. Kazāks uzsver, ka te palīdzēja Latvijas diversificētā (daudzpusīgā) ekonomika un iedzīvotāju spēja nedzīvot pāri saviem līdzekļiem.
9.09.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
