Lai arī šķiet, ka lielākās nepatikšanas ko mums sagādāja Covid-19 pandēmija jau aiz muguras, tomēr saslimstības uzliesmojums kaimiņvalstī Lietuvā draud ar jaunām nedienām. Galvenokārt ciest var nākties tūrisma nozarei.
Lietuvā ir lielākais ar Covid-19 inficēto skaits starp Baltijas valstīm, arī no jauna saslimušo skaits katru dienu mērāms desmitos. Lietuvas veselības speciālisti atzīst: otrais Covid-19 vilnis var atnākt vēl pirms rudens iestāšanās. Ne velti Lietuvā kopš 1.augusta atkal stājusies spēkā prasība obligāti nēsāt sejas aizsargmaskas publiskajās iekštelpās, tai skaitā arī tirdzniecības vietās un sabiedriskajā transportā. Šobrīd Lietuva ir ļoti tuvu “dzeltenā saraksta” robežai, kas nozīmē, ka 14 dienas pēc izbraukšanas no sarakstā iekļautās valsts vai tās šķērsošanas tranzīta nolūkā ir jāievēro pašizolācija. Proti, ja šādi mēri tiktu noteikti, tad arī ceļotājiem, kuri ar autobusu vai savu auto cauri Lietuvai atgriežas, teiksim, no Polijas, nāktos divas nedēļas pavadīt mājās.
Iekšzemes tūrismam tas būtu katastrofāli, jo šobrīd nozīmīgu ienākumu daļu nozare gūst tieši no mūsu kaimiņvalstu viesiem. Arī Latvijas ceļotājiem Lietuva un Iganija ir iecienīts galamērķis.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste nesen atzina, ka, ja Lietuvas tūristi tiks zaudēti, nozare ziemas sezonu neizturēs. Visa bēda tā, ka mūsu vietējais tirgus ir par mazu, lai kompensētu iespējamo Lietuvas tūristu iztrūkumu. Kamēr vēl laiks ir daudz maz labs un cilvēkiem izdevumi nav tik sāpīgi, kā ziemas periodā, Latvijas viesu mājas, kempingi un citi viesmīlības nozarē strādājošie uzņēmēji vēl var rēķināties ar pašmāju ceļotājiem, bet kas notiks pēc tam?
Šī gada martā, pandēmijas sākumposmā, Latvijā apkalpoja par 70,5% ārvalstu viesu mazāk, nekā 2019. gada martā. Par 65% samazinākās arī ārvalstu viesu Latvijā pavadīto nakšu skaits. Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, šķita, ka situācija tūrisma jomā sāk uzlaboties. Un galvenokārt tas notika pateicoties kaimiņiem.
Jūnijā bija vērojams straujš tūristu pieplūdums no Igaunijas un Lietuvas, turklāt, saskaņā ar Centrālās statistikas (CSP) pārvaldes datiem, viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieauga par 5,6 %, bet viņu šeit pavadīto nakšu skaits – par 17,6 %. Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, samazinājās vien par 3,5 %, bet Latvijā pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %. Salīdzinot ceļotāju skaita dinamiku 2019. un 2020. gadā redzam, ka ceļotāju skaits no tādām valstīm kā, piemēram, Somija, Vācija, Krievija, Apvienotā karaliste šā gada jūnijā, salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn, bija vienkārši dramatiski krities. Toties labā ziņa ir tā, ka Ventspils joprojām stabili turās gan starp pilsētām, kurās, salīdzinot ar pērējo Latviju, uzņemts visvairāk ārzemju viesu (4,1%), gan starp vispopulārākajām Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietām (3,2%).
Tūrisma nozares veiksmīga attīstība ir viena no vadošajām jomām Ventspils pilsētas attīstības plānā, un jāatzīst, tūrisma objektu pilsētā netrūkst. Tāpat ir zināms, ka Ventspilī ārvalstu viesu un mūsu pašu ceļotāju proporcija ir apmēram vienāda (2019. gadā attiecīgi 36460 un 37940). Vai tas nozīmē, ka visiem tiem ventspilniekiem, kuru ienākumu lauvas tiesu vasaras sezonā sagādā tieši tūrisms, nav par ko uztraukties? Diemžēl tā nav. Ļoti lielu daļu Ventspils tūrisma segmentā aizņem tieši lietuvieši, un, ja Lietuva tiks iekļauta “dzeltenajā sarakstā”, tad šo ceļotāju plūsma, kurai rudenī jau tā ir tendence samazināties, praktiski izsīks. Jo divu nedēļu pašizolācija attieksies arī uz viņiem. Savukārt pašmāju ceļotāju skaits tradicionāli samazināsies kaut vai tāda iemesla dēļ kā skolas laika sākums – pirmkārt, samazinās to dienu skaits, kuras visa ģimene kopīgi var izmantot ceļošanai, un otrkārt, jāmin arī tik prozaisks iemesls, kā ģimenes pieaugušie tēriņi atvases sapošanai skolai.
Jautājums, ko darīt tad, ja Lietuvā saslimstība ar Covid-19 turpinās pieaugt, joprojām ir aktuāls. Latvijas tūrisma pārstāvji uzskata, ka uz Lietuvu vajadzētu attiecināt izņēmuma statusu, taču valdība jau norādījusi, ka pašizolācijas nepieciešamība attiecas uz visām valstīm.
Tiesa, Santa Graikste uzskata, ka ši problēnai iespējams rast arī vienkāršāku risinājumu – piemēram, kad tūrists dodas uz kādu valsti, pēc Covid-19 testa veikšanas ir iespēja rezultātus operatīvi saņemt uz mobilo tālruni. Šāds risinājums ļautu, neapdraudot cilvēkus, negremdēt arī tūrisma nozari.
Atgādināsim, ka jaunākie valstu saslimstības rādītāji ik piektdienu tiek publicēti Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē www.spkc.gov.lv, un aktualizētais saraksts stājas spēkā nākamajā dienā – sestdienā. “dzeltenakā sarakstā” nonāk valstis, kurās kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pēdējo divu nedēļu laikā ir pārsniedzis 16 cilvēkus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā saucamajā “sarkanajā sarakstā” kumulatīvie rādītāji ir virs 25, un uz tām rekomendē nebraukt.
11.09.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
