Inflācija turpina atkāpties pēc divu gadu augstākā punkta 2019. gada aprīlī, kad tā sasniedza 3,4%. Jūlijā tā bija vairs tikai 2,9% un šī gada otrā pusē tā būs drīzāk lejupejoša, nevis pretējā virzienā, tā prognozē ekonomists Pēteris Strautiņš.
Mēneša deflācija jūlijā ir tipiska parādība, bet šogad tā bija lielāka nekā vidēji, cenas samazinājās par 1%. Kā jau parasti šajā mēnesī, samazinājās cenas apģērbiem un apaviem (par 8,3%), pārtikai (par 1,2%). Cenu izmaiņas šajās kategorijās bija mēnesim tipiskas, bet šoreiz patērētājus iepriecināja dabasgāzes cenu kritums par 17,9%. Par 2,2% samazinājās degvielas cenas. Interesants pavērsiens aizvadītā gada laikā noticis apdrošināšanas tirgū. Ja pirms gada šī pakalpojuma cenu inflācija bija 22,5%, tad šogad jūlijā polišu cenas bija par 5,5% zemākas.
Turpmākajos mēnešos inflāciju ietekmēs Rīgas Siltuma tarifu paaugstināšana 1. augustā par 16,9%, savukārt koksnes produktu tirgus krīze var palīdzēt citām, galvenokārt uz biomasu balstītām apkures sistēmām samazināt izmaksas. Taču pats svarīgākais jautājums ir inflācijas makro konteksts nākamā gada laikā, norāda ekonomists.
“Pērn bija lieliska makro rādītāju kopaina – IKP pieaugums paātrinājās, bet inflācija pazeminājās. Šogad viss notiek “aplam”, abi rādītāji virzās uz pretējo pusi. Taču ir cerības, ka inflācija savukārt pēc brīža sekos IKP pieauguma krītošajai līknei. Pirmkārt tāpēc, ka ekonomika bremzējas globāli un tas ietekmē izejvielu cenas,” komentēja Strautiņš.
“Latvijas pamatinflācija – to definējot plaši, no kopējā groza izņemot enerģiju, pārtiku, kā arī alkoholu un tabaku -, 2016. gada jūnijā bija samazinājusies līdz 0,7%, bet trīs gadus vēlāk jeb šī gada vidū sasniedza 2,4%. Iepriekšējais kritums noteikti bija gan pasaules izejvielu tirgu, gan 2014. – 2016. gadā notikušās ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atbalss. Savukārt sekojošajos divos gados izaugsmes paātrinājums atspoguļojās darba tirgū un līdz ar to arī inflācijas skaitļos,” tā Strautiņš. “Inflācija Latvijā nākamgad būs zemāka kaut vai tikai pasaules izejvielu tirgus ietekmes dēļ. Naftas tirgū atkal draud pamatīga pārprodukcija. Lielākas ir šaubas par iekšējo procesu, tas ir, darba tirgus un cenu mijiedarbību.”
”
No vienas puses, prognozes par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav iepriecinošas. IKP pieaugums nākamgad visdrīzāk būs mazāks nekā šogad, kas savukārt varētu būt par pāris procentpunktiem mazāks nekā bija pērn. No otras puses, ir iespējams, ka šī IKP dinamika tikai ļoti nedaudz atdzesēs darba tirgu, jo pasaules satricinājumu ietekme uz dažādiem reģioniem būs krasi nevienmērīga, par ko liek domāt paredzamais krasi atšķirīgais nozaru sniegums. Galvenais Rīgas eksporta ienākumu radītājs ir birojos strādājošo radītie pakalpojumi. To eksports 1. ceturksnī gada griezumā auga vairāk nekā par ceturto daļu, par 2.ceturksni datu vēl nav, bet prognozes šajā nozarē ir labvēlīgas. Rīgas rūpniecībā lielāku daļu nekā valstī vidēji veido metālapstrāde un mašīnbūve, arī tai līdz šim klājies ļoti labi. Iespējams, ka pasaules rūpniecības krīze nozari sasniegs ar novēlošanos, bet var jautāt, kāpēc tas nav noticis līdz jūnijam, kad Vācijas rūpniecības izlaide jau kritās par 5,2%. Celtniecībā valstī kopumā ir iespējams kritums mazākas ceļu un citu infrastruktūras objektu būvniecības dēļ, kas galvenokārt notiek reģionos, bet prognozes par mājokļu, biroju un noliktavu celtniecību galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē joprojām ir pozitīvas. Tāpēc nav gaidāma jūtama darba tirgus atdzišana Lielrīgā, kas veido ap divām trešdaļām valsts ekonomikas. Satricinājumi būs reģionāli. Lielākajam riskam ir pakļauta Vidzeme, kurā ir ļoti augsta mežsaimniecības un kokapstrādes daļa. Taču iespējams bezdarba pieaugums šajā Latvijas daļā nevar izšķiroši ietekmēt inflāciju kopumā. Varbūt nebūs nozīmīga bezdarba pieauguma pat šajā reģionā, ienākumu kritumu absorbējot uzņēmumiem, kuru rentabilitāte meža nozarē vairākus gadus ir bijusi izcila. Riskam pakļauts ir arī tranzīts. Lielākā daļa austrumu-rietumu kravu plūsmas apkalpotāju strādā dzelzceļa sistēmā, iespējamas krīzes ietekme uz viņiem pirmkārt būs atkarīga no politiskajiem lēmumiem, kas varētu būt saudzīgi. Līdz ar to ir liela varbūtība, ka IKP pieauguma bremzēšanās cenu dinamiku būtiski neietekmēs,” skaidroja ekonomists.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
