Tuvojoties vasaras sezonai, arvien aktuālāka kļūst tēma par sava ķermeņa fiziskās formas uzlabošanu, vai ne? Par to bieži vien aizdomājas daudzi. Nu kā tu rādīsies pludmalē ar vēderiņu vai mīļākajā peldkostīmā, kas ziemas laikā kļuvis nedaudz par šauru… Kā stāsta uztura trenere Madara Meiere, apzinoties un kontrolējot savus ēšanas paradumus, “vasaras ķermeni” ir iespējams uzturēt visu gadu. Tas nepieprasa ilgas stundas sporta zālē vai virtuvē, gatavojot katru dienu vai tieši otrādi – ēdot tikai svaigas salātu lapas. Dzīvot ar veselu ķermeni un būt labā fiziskā formā ir iespējams, ja ikdienā pievēršam vairāk uzmanības tam, ko liekam uz šķīvja, kombinējot to ar mērenām fiziskām aktivitātēm un, protams, neaizmirstot par miega kvalitāti un stresa savaldīšanu. Lūk, uztura treneres padomi.
Sāc ar savu ēdienreižu pierakstīšanu. Kārtīgi ieskatoties savā šķīvī, maltītes būs daudz vieglāk kontrolēt. Reizēm atklājas, ka uz šķīvja varbūt nemaz nav par daudz, bet tieši otrādi – par maz nepieciešamo uzturvielu. Laba tehnika ir trīs dienas precīzi pierakstīt, kas un cik daudz ir katrā ēdienreizē dienas laikā, kā arī, kas tiek apēsts un izdzerts. Kļūt par sava šķīvja detektīvu un izpētīt – kas ir tas, ko ēdīšu?
Ļoti ieteicams pirms maltītes atbildēt uz 3 svarīgiem jautājumiem: Kas ir tas, ko ēdu? Kā tas ir radies? Kā tas ir pie manis nokļuvis?
Ieklausīties savā ķermenī. Vēlme pēc cukurotiem produktiem, pusfabrikātiem un kviešu miltu izstrādājumiem rodas nevis tādēļ, ka būtu vājš raksturs, bet gan tas rodas no neregulārām ēdienreizēm. Risinājums ir nemēģināt bēgt no ēdiena, aizejot ātrāk gulēt, jo gribas ēst, iedzerot kafiju pirms pusdienām, apēdot kaudzi salātu lapu, lai kuņģis pilns, bet apzināties, ka ir nepieciešamas regulāras ēdienreizes, lai ķermenis varētu būt vesels un enerģisks. Mūsu ķermenim ir nepieciešams ēdiens, lai tas dzīvotu. Neizvairīties no bada sajūtas, bet tajā ieklausīties. Ja 10 ballu sistēmā izsalkums jūtams uz vismaz 7 ballēm, tad jāseko ēdienreizei vai veselīgai uzkodai. Dienā droši var plānot 3-4 ēdienreizes, starpposmos iekļaujot uzkodu.
Biežs klupšanas akmens ir garās pauzes starp ēdienreizēm dienas laikā. Visbiežāk tas ir izlaists launags. Starp pusdienām un vakariņām droši var būt vēl viena pilnvērtīga ēdienreize. Laba un ātra launaga versija, kuru iespējams paņemt līdzi uz darbu vai ātri pagatavot mājās, ir smūtijs vai smūtija bļoda, pievienojot, piemēram, pilngraudu auzu pārslas, raudzēta piena dabīgo Lakto, linsēklu/kaņepju sēklu/naktssveces u.c. eļļu, svaigus augļus. Šāda maltīte var tikt uzskatīta par pilnvērtīgu maltīti un pasargāt cilvēku no izjaukta vakara ēšanas cēliena, kurā ķermenis prasa iekavēto, visbiežāk ar uzviju, lai būtu drošs, ka rīt, pienākot bada periodam, tas būs nodrošinājies ar enerģiju.
“Savu ēšanas paradumu kontrolēšana nenozīmē drastisku produktu izslēgšanu, tiecoties pēc plakana vēdera (ja nu vienīgi ķermenim ir kāda pārtikas produkta nepanesamība), tas nenozīmē aizklāt acis, ejot garām bulciņu stendam veikalā. Tā noteikti nav arī bēgšana no ēdiena un “sliktajiem” produktiem. Ēdiens nav labs vai slikts, ir tikai vairāk vai mazāk ķermenim vēlams. Tajā brīdī, kad saprotam, kas ir tas, kas ķermenim nepieciešams, un dodam tam pilnvērtīgu pārtiku, atrodam alternatīvas neveselīgiem ēdieniem, apzināmies, ka kūkas gabals laiku pa laikam svētkos neko ļaunu nenodarīs, un ieturam regulāras, pilnvērtīgas un sabalansētas maltītes – tā ir brīvība un apzināta ēšana,” skaidro trenere.
28.04.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
