Rūpīga roku mazgāšana mazulim jāmāca jau līdz ar pirmajiem soļiem, jo visapkārt ir baciļi un netīrumi, kurus zinātkārais mazulis uzņem uz savām rociņām, kad rāpo vai staigājot pieķeras visam, kas vien ceļā gadās. Tāpēc roku mazgāšana nav tas vieglākais darbiņš, ar ko vecākiem jānodarbojas. Kā palīdzēt bērniem iemācīt mazgāt rokas, dalās Stenders ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.
Bieži vien bērni rokas mazgā nelabprāt, tāpēc vecākiem jāmeklē radoši veidi, kā šo ikdienas pienākumu pārvērst jautrā piedzīvojumā. Ja roku mazgāšana kļūs par ieradumu jau no bērna kājas, tas būs ne tikai ieguvums vecākiem, bet arī palīdzēs bērnam izvairīties no dažādām netīro roku slimībām visas dzīves garumā.
Ļauj darīt pašam. Arī tad, ja sākumā neizdodas, bērnam ļauj rokas mazgāt pašam. Ļoti svarīgi, ka vieta, kur mazulis mazgā rokas, ir ērti pieejama jebkurā laikā. Izlietnei un krānam jābūt viegli un ērti aizsniedzamiem, tāpēc ieteicams parūpēties par kāpslīti, kas atrodas blakus – tad bērns pats varēs uz tā uzkāpt un nomazgāt rokas, neprasot vecāku palīdzību. Tomēr būtiski, it īpaši, ja runa ir par bērniem līdz 5 gadu vecumam, ka procesu pārrauga kāds pieaugušais – lai ūdens strūkla nebūtu ne par karstu, ne par aukstu un bērns netraumētos.
Roku mazgāšana kā jautra rotaļa. Liela nozīme jebkurā mācīšanās procesā ir rotaļas elementam, arī roku mazgāšanā. Maziem bērniem patīk pirkstiņspēles, turklāt tās ne tikai mazuli priecē, bet āri veicina runas attīstību. Arī roku mazgāšanu var pārvērst aizraujošā spēlē, piemēram, aicinot bērnu ar plaukstām samīļot ziepes, kārtīgi tās “apčubināt” un pārskatīt, vai putas nokļuvušas katrā pirkstu starpā. Ja nav – jāmīļo ciešāk. Rotaļām talkā var nākt arī neierastas ziepes, piemēram, krāsainas un smaržīgas želejveida ziepes – tās ir pieejamas dažnedažādākajās krāsās, turklāt ir slidīgas un grūti notveramas gluži kā bērnu iemīļotā rotaļlieta slime. “Ražojot ziepes, paturam prātā, ka roku mazgāšanu var pārvērst arī rotaļā – tās ir krāsainas, aromātiskas un pieejamas dažādās konsistencēs, lai bērnam būtu interesanti ar tām spēlēties un pēc katras ziepju izmēģināšanas mazulis būtu priecīgs, piemēram, aicinot apkārtējos izbaudīt roku smaržu,” stāsta ķīmiķe.
Tikai ne ar varu. Ja bērns kādu reizi atsakās mazgāt rokas, nekādā gadījumā nevajadzētu to spiest darīt ar varu. Vispirms ieteicams mēģināt ar bērnu sarunāt nomazgāt rokas, piemēram, sakot: “Man ir ideja – ātri nomazgājam rociņas un tad skrienam uz istabu! Kurš pirmais?” Ja tas neizdodas, vērts pamēģināt novērst bērna uzmanību uz kādu citu jautājumu un pēc tam neuzkrītoši atgādināt: “Kā mēs abi aizmirsām! Mums taču vēl žigli jānomazgā rociņas!” Ja bērnam roku mazgāšana jau no mazām dienām saistīsies ar pozitīvu pieredzi, tad jau pavisam drīz tas kļūs par nemanāmu un patīkamu ieradumu, ko bērns ar prieku darīs pats.
Kad nedrīkst aizmirst par roku mazgāšanu:
• Ikreiz, kad rokas ir redzami netīras.
• Pēc jebkuras sabiedriskas vietas apmeklējuma, tajā skaitā pēc bērnudārza vai skolas apmeklējuma un spēlēšanās pagalmā.
• Pēc saskares ar dzīvniekiem.
• Pirms ēšanas (arī pirms piknika), kā arī pirms un pēc ēdiena pagatavošanas.
• Pēc tualetes apmeklējuma.
• Pēc šķaudīšanas, klepošanas vai deguna šņaukšanas.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
