Latvijā ik dienu iedzīvotājiem ir pieejami visdažādākie un visplašākā spektra atpūtas iespēju varianti, sākot ar kultūras pasākumu baudīšanu līdz sportiskām vai aktīvās atpūtas iespējām. Bet kādi tad ir iedzīvotāju iecienītākie un populārākie atpūtas veidi, to atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma dati.
Izrādās, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir apmeklējuši vai piedalījušies kultūras pasākumos. To apmeklētāji visbiežāk izvēlējušies teātra izrādes (33%), kā arī dažādus ar kultūru saistītus masu pasākumus (28%). Salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki norādīja, ka ir gājuši uz populārās mūzikas un rokmūzikas koncertiem (25%), kā arī uz muzejiem (23%).
Jautāti par respondentu brīvā laika pavadīšanas paradumiem, rezultāti nepārsteidz pamatā, taču liek ļoti vilties. Vairums iedzīvotāju atzina, ka viņu iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids ir televizora skatīšanās. Zvilnēšanu pie televizora ekrāna vakaros un brīvdienās regulāri izvēlas 73% aptaujāto…
Lai arī tikai otrajā vietā aiz televizora, tomēr salīdzinoši populārs brīvā laika pavadīšanas veids ir atpūta pie dabas. Šādu atpūtas soli izvēlas 49% aptaujāto. Tiesa, jāņem vērā, ka bieži tas gan netiek darīts, jo darbadienās ir jāstrādā, bet brīvdienās ne vienmēr esot labi laika apstākļi, lai izklaidētos brīvā dabā. Atkal slinkuma pazīme, ko apliecinās nākamie norādītie atbilžu varianti: salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki norāda, ka brīvajā laikā izvēlas iet ciemos (35%), izklaidēties internetā (30%), spēlējot datorspēles (30%). Tikai pēc tam seko strādāšana dārzā (29%; protams, reti kuram ir savs dārzs) vai pavadīt laiku ar bērniem (28%).
Lūgti atbildēt, kas viņiem visvairāk traucē apmeklēt kultūras pasākumus biežāk nekā vēlētos, 43% aptaujāto kā iemeslu minēja aizņemtību un laika trūkumu, vēl 40% norādīja arī naudas trūkumu. Tikai 12% respondentu atbildēja, ka kultūras pasākumus jau apmeklē pietiekami daudz, bet 7% atzina, ka šādi atpūsties viņus pilnīgi neinteresē. Iemesls šādam lēmumam šoreiz gan nav zināms, taču iepriekšējās aptaujās 2015. un 2016. gadā attiecīgi 7% un 11% norādīja šādu atbildes variantu, pamatojot to ar apgalvojumu, ka Latvijā trūkst interesantu kultūras pasākumu.
Aicināti nosaukt jomas, kuras būtu jāatbalsta no valsts budžeta, aptaujātie kā primāros atzina nacionālas nozīmes tradicionālos kultūras pasākumus (66%) un bērnu interešu izglītību kultūras jomā (56%). 37% aptaujāto uzskata, ka finansējumu no valsts budžeta vajadzētu piešķirt dažādu kultūras pasākumu, svētku un festivālu rīkošanai Latvijā. Tikai 21% aptaujāto uzskata, ka no valsts budžeta vajadzētu finansēt līdzdalību kultūras pasākumos ārpus Latvijas, bet 4%, ka neviena no kultūras jomām nebūtu jāatbalsta no valsts budžeta.
Lūgti norādīt, cik naudas vidēji mēnesī viņi paši tērē kultūras pasākumiem, 32% atzina, ka esot žēl izdot līdzekļus kultūras pasākumu apmeklēšanai, tādēļ šādam nolūkam naudu netērē vispār. Gandrīz sestā daļa jeb 17% aptaujāto norādīja, ka tērē vidēji līdz septiņiem eiro mēnesī. Tikpat daudz iedzīvotāju norādīja, ka tērē vidēji 15 līdz pat 28 eiro mēnesī.
Kā rāda pētījuma rezultāti, ikdienā grāmatas lasa mazāk nekā puse jeb 48% aptaujāto vīriešu, savukārt iesietajiem darbiem ik dienu laiku atrod 70% sieviešu. Šī aina nedaudz uzlabo kopējo brīvā laika pavadīšanas statistiku. Turklāt liela atšķirība vērojama arī izlasītajā apjomā – pēdējā pusgada laikā vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% daiļā dzimuma pārstāvju izlasījušas trīs līdz 10 grāmatas, kas ir divas reizes vairāk nekā vīrieši (14%). Savukārt vairāk par 10 grāmatām izlasīja 7,3% aptaujāto sieviešu, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā vīriešu (2,4%).
Sievietes ir dāsnākas, atvēlot grāmatu lasīšanai ne tikai savu laiku, bet arī finansiālos līdzekļus: 40% daiļā dzimuma pārstāvju dod priekšroku grāmatu iegādei grāmatnīcās, internetā un citviet.
Jāpiemin, ka arī bibliotēku popularitāte nav kritusies un 34% sieviešu, meklējot sev interesējošo lasāmvielu, tās apmeklē regulāri.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
