Esam sagaidījuši Vasaras saulgriežus, kad, kā dziesmā dzied, dvēsele ir vaļā. Kopš seniem laikiem Vasaras saulgriežiem tiek piedēvēts sevišķs spēks, rituāla loma vienmēr bijusi gan sieram, gan alum. Ir vērts mūsu steidzīgajā laikmetā atskatīties uz latviešu tautas ieražām un, sagaidot Līgo dienu, novērtēt gadsimtos koptās ieražas Vasaras saulgriežos un vispirms jau siera darināšanu.
Siers tika likts galdā visu lielāko cilvēka mūža godu, darba un gadskārtu svētku mielastos. Uz Līgo svētkiem sieru patērēja visvairāk. Katrai saimniecei tā bija goda lieta. Visās talkās talcinieki tika cienāti ar sieru. Arī brandvīnu dzerot, puiši gāja pie meitām sieru prasīt. Uz baznīcu ejot, saimniece meitām iedeva siera šķēli. Vasaras saulgriežu svētkos – Jāņos latviešiem raksturīgā sildītā biezpiena siera nosaukums ir Jāņu siers, savukārt siera ripveidīgā vai daudzstūrainā forma un dzeltenā krāsa liek domāt par tā saikni ar saules kultu.
Tā kā siers galvenokārt saistījās ar rūpēm par lopu veselību un ražību, ar to Jāņos vispirms mieloja ganus. Jāņu vakars sākās ar ganāmpulka pārdzīšanu no ganībām uz mājām, un to darīja agrāk nekā parasti, lai meitas paspētu savlaicīgi izslaukt un apkopt lopus un pašas paspētu sagatavoties svētku vakaram. Lopi nāca rotāti ar ziedu vītnēm un zaru vainagiem, gani – līgodami. Toreiz tā arī teica – “gani ielīgoja Jāņus”. Un saimniece steidza sagaidīt ganus ar sieru. Kad mājās sanāca līgotāji – Jāņu bērni, arī tos vispirms cienāja ar sieru gan par līgošanu, gan par atnestajām jāņuzālēm un vainagiem. Jau pie vārtiem saimnieki – Jāņa tēvs un Jāņa māte sagaidīja līgotājus ar alu un sieru:
Jāņa tēvs savus bērnus
Sagaid vārtu galiņā,
Do tiem alu, do tiem sieru,
Do saldo medutiņ.
Sieram vajadzēja pietikt visam laikam, kamēr Jāņu bērni mājās līgoja, tam vajadzēja būt daudz. Jāņu dziesmās pārsvarā minēts siers, kas ir apaļš, kā saule – “siera ritenītis”, “ritulītis”, “rats”, “ripa” vai arī “stūrainītis” – trijiem, sešiem, deviņiem stūrīšiem vai žuburiem. Šie skaitļi raksturīgi latviešu maģiskajām formulām.
Ar sieru saistītie rituāli bija raksturīgi arī citām Baltijas jūras apkaimes zemēm. Tāpat kā Latvijā, siers gatavots vasaras saulgriežu mielastam arī Lietuvā, Dienvidigaunijā, Somijā un Zviedrijas lopkopības apvidos. Visur siera tradīcija cieši saistīta ar lopkopības un piena izslaukuma veicināšanu. No latviešu kultūras viedokļa īpaši jāizceļ siera tradīciju neparasti lielais daudzums un daudzveidība, siers ietvēra īpašu senu rituālo saturu.
Tas, ka bez siera nav iedomājami šie svētki arī šobrīd, ir skaidrs visiem, kas svin Vasaras saulgriežus. Arī mūsdienās sieram šajos svētkos ir nozīmīga sadzīviska loma kā sevišķi godā turētam cienastam cilvēku savstarpējā saskarsmē.
Turēsim godā mūsu tēvu tēvu tradīcijas un vērtības! Cienīsim savas tautas ieražas, paradumus, jo tikai tā varam saglabāt latvisko dzīvesziņu!
Ventspilnieks.lv novēl saviem lasītājiem priecīgus un līksmus Vasaras saulgriežus!
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā!
22.06.2021. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv
