Laikraksts “Ventspilnieks.lv” uzrunāja divas ventspilnieces – sporta treneri un masieri Inu Tramu un psiholoģi Marinu Sokolu–Nazarenko, lūdzot dalīties ar fiziskās un garīgās veselības ieteikumiem. Abas sastopamas gan savās privātpraksēs, gan arī Ventspils slimnīcā.
Ķermenis
Ina Trama ir ārstniecības persona – masiere un sertificēta veselības sporta speciāliste ar ilggadēju pieredzi. “Bieži mēdz teikt – viss ir galvā, bet, lai cik tas dīvaini nebūtu, es saku – viss ir mūsu ķermenī, jo 80% informācijas aiziet no orgāniem uz smadzenēm, bet tikai 20% no smadzenēm uz orgāniem. Tāpēc ir vērts ieklausīties savā ķermenī! Tas, protams, nav vienas dienas, nedēļas vai mēneša darbs, dažkārt tas aizņem pat gadus. Un tad tas vienkārši vienā dienā notiek… Mūsu ķermenis ir ieprogrammēts pašdziedināties un pašatjaunoties. Mums tikai jāļaujas. Ikvienam no mums blakus ir perfekts antidepresants – elpa. Tā vienmēr ir klātesoša,” savā pieredzē dalās Ina Trama. “Kā tikt galā ar stresu? Vingrot! Es viennozīmīgi iesaku mērenu fizisko aktivitāti, un stiepties, vislabāk brīvā dabā. Sportojot mūsu ķermenis saražo tādus laimes hormonus kā dopamīnu, serotonīnu, oksitocīnu un, protams, visiem zināmos endorfīnus. Tie mazina kortizola līmeni un aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, kura smadzenēm dod “viss kārtībā!” impulsu,” ventspilniekus uz kustību mudina Ina. Viņa piebilst: “Stresu mazināt palīdz stiepšanās, vienu pozīciju noturot 3 līdz 5 minūtes.”
Ķēdīte
“Kad ķermenis piedzīvo stresu, smadzenes no hipotalāma ar simpātiskās nervu sistēmas palīdzību sūta trauksmes signālu virsnieru dziedzeriem – jābūt gatavībā “cīnīties vai bēgt”! Virsnieru garoza steidz izdalīt adrenalīnu un kortizolu, kurus mēdz saukt arī par “stresa hormoniem”. Kad kortizols un adrenalīns ir palaists asinsritē, aknas izdala vairāk glikozi – cukuru asinīs. Stresa periodos var palielināties vai samazināties ēstgriba. Stress ietekmē gremošanu un to, kādas barības vielas zarnas būs spējīgas absorbēt. Kā arī to, cik ātri uzņemtais ēdiens kustas cauri ķermenim. Tas var veicināt vai nu aizcietējumus, vai šķidru vēdera izeju. Ilgstoša stresa gadījumā arī muskuļi ir pastiprinātā tonusā, norisinoties dažādiem bioķīmiskiem procesiem, var veidoties trigerpunkti, kroslinki vai pat fibromialģijas sāpju punkti. Visi šie punkti cilvēka ķermenī rada sāpes, diskomfortu, un, ilgstoši neārstēti, var būt par vienu no iemesliem nespecifiskām muguras un galvas sāpēm, miofasciālajam sāpju sindromam, fibromiaļģijai un var pat veicināt tādas autoimūnas saslimšanas kā multiplā skreloze un reimatoīdais atrīts, par depresiju un trauksmi nemaz nerunājot! Šie stresa radītie sāpju punkti bieži vien kalpo par iemeslu nekardiālām sāpēm krūšu kurvī, kuras nereti mēdz līdzināties miokarda infarkta sāpēm, cilvēki mēdz sūdzēties par sāpēm ribu apvidū ieelpas laikā. Prakse rāda, ka strauja, forsēta elpošana, kāda ir stresa laikā, veicina trigerpunktu veidošanos diafragmā un starpribu muskuļos. Pastiepjot vai izmasējot šos punktus, elpot kļūst vieglāk un sāpes mazinās vai izzūd pilnībā,” stresa nedarbu cēloņu un seku sakarību ķēdīti sīki izskaidro Trama.
Garīgā veselība
Arī psiholoģe Marina Sokola–Nazarenko sagatavojusi laikraksta lasītājiem vairākus aktuālus ieteikumus pandēmijas laikam. Ja cilvēks jūt satraukumu, Marina iesaka precizēt, kas tieši raisa bailes. Vienam tas var būt iespējamais darba zaudējums, kādam citam – raizes par vecāku veselību un dzīvību. Tāpat arī psiholoģe iesaka pārdomāt, ko priekš katra no mums nozīmē pašizolācija, jo tā patiesi ir krasa sociālo kontaktu skaita samazināšanās, sarunu trūkums. “Tas var būt ļoti liels pārdzīvojums, īpaši veciem cilvēkiem, kuriem jau tā vientulība ir aktuāla problēma. Īpaši grūti ir arī maziem bērniem un cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem – viņiem nepieciešams lielāks mierinājums, atbalsts un iecietība,” uzsver Marina Sokola–Nazarenko. Viņa arī iesaka atgādināt sev, ka just bailes no nezināmā – tas ir normāli. Lai saglabātu garīgo veselību, esot būtiski neveidot nepārtrauktu kontaktu ar informāciju. Izvēlēties pārbaudītus informācijas avotus. Sekot līdzi ziņām, bet ar mēru, pārrunāt aktuālo ar kolēģiem un ģimenē, bet neiegrimt tajā pārlieku. Ja ir vairāk brīva laika, psiholoģe iesaka īstenot kādu senu sapni, doties pastaigās, ieplānot laiku nekā nedarīšanai un meklēt mierinājumu lietās, kuras varam kontrolēt. Piemēram, iespēju robežās ēst un doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. Interesants ir M. Sokolas–Nazarenko ieteikums ieviest “raižu pauzes”. Proti – ja prāts dienas garumā ir pārāk kreņķīgs, varam tam teikt sev: “Pagaidi mazliet, “raižu laiks” būs no astoņiem līdz astoņiem piecpadsmit vakarā!” Vienlaikus psiholoģe noteikti iesaka meklēt profesionāļu palīdzību, ja tas ir nepieciešams. Pieejami gan krīzes centra “Skalbes” bezmaksas konsultāciju tālruņi: 672229222, 27722292, gan, protams, arī klātienes vai attālinātas konsultācijas.
4.11.2020. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Pixabay
