Otrdienas, 24.decembra vakarā, ar vigīlijas dievkalpojumiem kristīgā Baznīca sāks svinēt Kristus dzimšanas svētkus.
Kā pastāstīja Latvijas Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrā, šajā vakarā svinīgā noskaņojumā tiek ievadīti Ziemassvētki, kuri tiek atzīmēti 25. decembrī.
Pēc Ziemassvētkiem vēl septiņas dienas Svētajā Misē lūgšanās tiek pieminēti nodomi, kas saistīti ar Kristus dzimšanu. Tā ir Ziemassvētku oktāva. 26. decembrī tiek pieminēts Baznīcas pirmais moceklis svētais Stefans, 27. decembrī tiek svinēta apustuļa Jāņa, kurš bija viens no tuvākajiem Jēzus mācekļiem, piemiņas diena, 28. decembrī tiek pieminēti nevainīgie bērni, kurus Jēzus dēļ lika nogalināt Betlēmes apkārtnē. Šai laikā tiek svinēti arī Svētās ģimenes svētki. Astotā diena pēc Ziemassvētkiem ir Vissvētākās Jaunavas Marijas, Dieva Mātes, svētki.
Par Kristus īsto dzimšanas dienu joprojām pastāv diskusijas Bībeles pētnieku vidū, jo evaņģēliji par piedzimšanas datumu neizsakās precīzi. Kā liecina baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena Ēģiptē 3.gadsimtā tika svinēta 25.martā. Arī citas Austrumu zemes šo dienu saistījušas ar pavasara saulgriežiem.
Tā kā Senajos Austrumos par bērna dzīves sākumu sāka uzskatīt viņa ieņemšanas brīdi, tad liturģiskajā tradīcijā šis datums nostiprinājās kā Kunga Pasludināšanas svētki. Šim datumam pakārtojās arī Jēzus piedzimšanas svētki 25.decembrī, kurus Romā šajā datumā sāka svinēt 4.gadsimta sākumā pēc kristiešu vajāšanu beigām, šai tradīcijai saglabājoties līdz mūsdienām.
24.12.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
