Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums (89%) atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.
Pēc Latvijas iedzīvotāju domām visefektīvākais veids mantojuma nodošanai tuviniekiem ir testamenta sastādīšana (59%), savlaicīga īpašuma noformēšana uz izvēlētā mantinieka vārda (41%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un/vai pensiju trešā līmeņa uzkrājumi (18%). Tiesa, praktiski kādu no iepriekšminētajiem veidiem izmantojusi itin maza daļa aptaujāto – testamentu sastādījuši 6% iedzīvotāju, bet mantojumu uz mantinieka vārda noformējuši vien 9%.
Atšķirīga aina vērojama tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un 3.pensiju līmeņa kontekstā, 61% no tiem aptaujātajiem, kas šo veidu minējuši kā efektīvu mantojuma nodošanas instrumentu, paši to arī pielieto.
Nereti no došanās pie notārā sakārtot mantojuma jautājumus iedzīvotājus attur vairāki apsvērumi, kas lielākoties ir saistīti ar zināšanu trūkumu un emocionālajiem aspektiem. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, vairāk nekā piektā daļa aptaujāto nav informēti par to, ka mantojums paredz arī parādu mantošanu, kas pēcāk var radīt nepatīkamus pārsteigumus tuviniekiem. Tāpat iedzīvotāju vidū nav skaidrības par to, kuri juridiskie instrumenti izmantojami, lai mantojuma lietas sakārtotu, kādas darbības mantojuma atstājējam veicamas, un ar cik lielu naudas summu jārēķinās, ja vēlas, piemēram, noslēgt mantojuma līgumu vai testamentu.
Pilnīgu pārliecību par nepieciešamajām darbībām savlaicīgai mantojuma lietu sakārtošanai pauž tikai 18% iedzīvotāju, kamēr 52% tās zina vien aptuveni, bet 30% nezina vispār. Turklāt jāpiebilst, ka, pieaugot ienākumu apmēram, nebūt nepieaug aptaujāto zināšanu līmenis ar mantojumu saistītajos jautājumos. Tas lielākoties uzlabojās, tikai sasniedzot zināmu vecumu, visaugstāko aktualitāti iegūstot vecuma grupās virs 50 gadiem.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
