Līgo svētki jau sen kā aizvadīti, vasara jau griež vaigu uz otru pusi, un tas nozīmē, ka tiem, kuri vēl nav paguvuši izbaudīt atvaļinājuma priekus, ir īstais laiks doties garākās brīvdienās.
Pirmais noteikums, kas noteikti jāņem vērā, ir: dodoties atvaļinājumā, visas ar darbu saistītās rūpes jāatstāj mājās vai vismaz jānoliek pašā tālākajā plauktiņā. Ideālā gadījumā atvaļinājumam jādod iespēja nomainīt ierasto vidi pret jauniem iespaidiem – tas var būt ārzemju ceļojums, pilsētniekiem – pārcelšanās uz vasarnīcu vai brīvdienas kādā viesu mājā, viesošanās pie radiem vai draugiem, tūrisma pārgājiens un citas līdzīgas izpriecas. Atcerēsimies, ka īsta atvaļinājuma devīze un mērķis ir tiekties pēc kaut kā jauna, jo, lai pilnvērtīgi atpūstos, laiks jāpavada iespējami neparastāk.
Sēdoša darba darītājiem priekšroka būtu dodama aktīvai atpūtai, bet, ja darbs saistīts ar fiziskām slodzēm, derīgs būs mierīgāks režīms. Galvenais, lai izklaide nelīdzinātos profesionālajai darbībai, no kuras cilvēks, būdams atvaļinājumā, nolēmis atpūsties. Atvaļinājuma laikā jāatsauc atmiņā viss, ko darba mēnešos nepārtraukti nācās atlikt uz “pēc tam”: garākas pastaigas un izbraukumi ar bērniem, tikšanās ar seniem draugiem. Turklāt, lai atslābinātos, nav obligāti jābrauc kaut kur projām, arī “mājas atvaļinājumam” ir savi plusi. Var nesteidzīgi baudīt brīvo laiku, apmeklēt vietējos muzejus, rīkot piknikus, klausīties mūziku, pavadīt laiku ar draugiem, doties garos skrējienos vai vienkārši neko nedarīt. Turklāt tieši šādas bezdarbības laikā nereti dzimst jaunas idejas. Izkāpšana no ierastajiem domāšanas rāmjiem un ikdienas rūpēm nāks tikai par labu.
Ideāls atvaļinājuma variants, protams, ir tradicionālās četras brīvās nedēļas. Ne jau tukšā vietā radies uzskats, ka pirmās piecas brīvās dienas ir vien atelpa, “ieskriešanās” pirms vietas un dienas ritma maiņas, bet ne pilnvērtīga atpūta. Savukārt dažas dienas pirms brīvdienu beigām mūsu prāts gribot negribot atkal sāk atgriezties pie darba un mājas problēmām, tā kā arī tās savā veidā var uzskatīt par “norakstāmām”. Par mēnesi gara atvaļinājuma “zelta laiku” pelnīti tiek uzskatīta otrā un trešā nedēļa. Jau tādēļ vien nebūtu prātīgi jau pirmajā atvaļinājuma dienā krāmēt somas un doties ceļā. Dodiet sev vismaz pāris dienu atelpu, lai atrastu no ikdienas darba ritma, noskaņotos jaunu iespaidu uztveršanai un laika pavadīšanai tikai sev par prieku.
Taču arī tad, ja atvaļinājums ir vien nedēļu vai divas garš, nav vērts noskumt. Galvenais ir mācēt pilnvērtīgi atslābināties. Kā to izdarīt?
Nevajag censties noķert divus zaķus uzreiz. Nevienam neizdosies pilnvērtīgi atpūsties, ja galvā nepārtraukti rosīsies nopietnas domas, kuras patiesībā var arī pagaidīt līdz atvaļinājuma beigām. Sauļojoties vai vienkārši atpūšoties, nevajag plānot pēc atvaļinājuma darāmos darbus. Tas viss jāaizmirst un jāļaujas atvaļinājuma dāvātajai brīvībai.
Atvaļinājuma laikā garastāvoklis nedrīkst būt nomākts. Nevajag sevi uzskatīt par dzelzs cilvēku – neievainojamu, visu varošu, visu pagūstošu. Cilvēku iespēju rezerves nav neizsmeļamas, un organisms var iziet no ierindas pašā nepiemērotākajā brīdī. Tāpēc labāk atteikties no nevajadzīgas atbildības un pārāk lielas centības, kas kaitē veselībai.
Un vēl. Daudzi pētījumi apliecina pilnvērtīga atvaļinājuma spējas atspirdzināt sirdi, atjaunot ķermeni un uzlādēt prātu, taču tie liecina arī par veselības pasliktināšanos, ja cilvēks ilgu laiku neatpūšas no darba slodzes. Piemēram, ASV, Masačūsetā daudzu gadu garumā veiktā pētījumā atklāta šāda likumsakarība – vīriešiem, kas bija izlaiduši atvaļinājumu vairākus gadus, bija par 30 procentiem lielāks risks ciest no sirdslēkmēm nekā tiem, kas bija izmantojuši vismaz nedēļu ilgas brīvdienas ik gadu. Sievietēm šis risks var sasniegt pat 50 procentu. Tādējādi, atsakoties no gadskārtējā atvaļinājuma par labu tā kompensācijai naudā, cilvēks var rēķināties ar sirds slimību riska draudīgu pieaugumu. Vēl amerikāņu zinātnieki aprēķinājuši, ka atvaļinājums par 20% uzlabo veselību un krasi samazina pēkšņas nāves gadījumus. Savukārt tie, kuri atvaļinājumu ignorē, daudz biežāk sirgst ar neirozēm, hronisku nogurumu, pāragru organisma nolietošanos. Mums to vajag? Noteikti nē!
Ir vasara, atvaļinājumu laiks. Neaizmirsīsim par atpūtu!
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
