Kobzari bija ukraiņu tautas dziesminieki, kas, dziedot episkas balādes un spēlējot kobzu – bandūrai līdzīgu instrumentu, uzturēja tautas garu un deva cīņas sparu grūtos laikos.
Ventspils ukraiņu kultūras biedrība “KOBZAR” šobrīd tieši tāpat uztur cīņas garu un sniedz drauga plecu saviem tautiešiem, kuri patvērumu no kara meklē mūsu zemē.
Biedrības mērķis ir saglabāt ukraiņu valodu, kultūras, garīgās un materiālās vērtības un veicināt starpkultūru dialogu Latvijā, bet šogad lielākais darbs ir veltīts Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā meklē patvērumu no kara, un tas notiek ciešā sadarbībā ar Informācijas – koordinācijas centru Ukrainas civiliedzīvotājiem un, protams, ar nozīmīgu pašvaldības atbalstu.
Biedrība “KOBZAR” Ventspils tirgus laukumā jau piekto gadu pēc kārtas februārī rīko “Speķa dienu”. Sālīts speķis jeb “salo” ir ukraiņu virtuves “stūrakmens un svētums”, kas pelnījis savus svētkus.
“Sniedzam cilvēkiem palīdzību, sagādājot visu, kas vajadzīgs pilnvērtīgai dzīvošanai, sākot no karotes līdz pat katlam, apavus, apģērbu – lai nekā netrūktu. Centra koordinatores Irinas Hubarčukas pārziņā ir arī dzīves vietas nodrošināšana un darba iespēju piedāvāšana. Īpaši jāuzsver Ventspils tūrisma un informācijas centra direktores Daces Kalseres ieguldītais darbs palīdzības sniegšanā ne tikai ukraiņiem, kuri Latvijā saņēmuši pagaidu patvērumu, bet arī Ukrainas bruņotajiem spēkiem un civiliedzīvotājiem. No septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā kopā ar mani ir Ludmila Atanasova. Mēs strādājam plecu pie pleca no pirmās dienas, un kopā ar mums ir vēl daudz mūsu atbalstītāju – esam liela komanda,” ne bez pamata lepojas Marija.
Viņa stāsta: “Palīdzam cilvēkiem sameklēt darbu, lai viņi justos neatkarīgāki un spētu pelnīt paši. Lielākā daļa ukraiņu jau labi orientējas situācijā, zina kur, ko un kā meklēt. Viņiem ir pat savs čats, kur tiek ievietota informācija par vakancēm. Tie, kam patīk strādāt, vienmēr darbu dabūs.”
Marija ļoti priecājas par to, ka arvien aktīvākas paliek arī ukraiņu sievietes. Viņas ne mirkli neaizmirst par savu zemi, brāļiem un vīriem, cenšas palīdzēt radiem, kas palikuši Ukrainā, un meklē sponsorus, lai varētu sniegt lielāka mēroga palīdzību. Cilvēki kļūst arvien ir patstāvīgi, un tas ļoti atslogo palīdzības organizāciju darbu.
Sestdienas skolā bērni var pildīt mājasdarbus, padziļināti apgūt matemātiku, angļu un latviešu valodu, vizuālo mākslu.
Katram Ventspilī nomitinātajam Ukrainas iedzīvotājam jau ir savs ģimenes ārsts, izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Sociālo dienestu. Daļai ukraiņu dzīvesvietu nodrošina pašvaldība, daļa dzīvo pie radiniekiem. Ir atrisināts mācību jautājums skolēniem. Ikdienā viņi apmeklē Ventspils skolas un attālināti turpina mācīties skolās Ukrainā, bet ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no 1. oktobra līdz 31. decembrim darbojas arī Sestdienas skola, kas ir atvērta ne tikai sestdienās, bet arī darba dienu pēcpusdienās. Bērni te var pildīt mājasdarbus, padziļināti apgūt matemātiku, angļu un latviešu valodu, vizuālo mākslu. Šeit strādā arī ļoti laba fizioterapeite, individuāli un ar grupām darbojas izcila psiholoģe.
Tuvojas Ziemassvētki, un mūsdienu pasaulē tas ir arī lielais labdarības laiks. Marijai Antonovai un viņas palīgiem labdarības laiks ir visu gadu – katru dienu, tomēr šobrīd labdarībai gribas piešķirt arī krietnu riekšavu svētku sajūtas.
Ventspils 4. vidusskolas pedagogi un skolēni gatavo 1 ierakuma sveces, lai dāvinātu siltumu Ukrainas varoņiem.
“19. decembrī svinējām Sv. Nikolaja dienu. Katram ukraiņu bērnam esam sagatavojuši dāvaniņu. 23. decembrī mums plānots Ziemassvētku pasākums ģimenēm. Visi kopā svinēsim ziemas saulgriežus ar tradicionālajiem 12 ēdieniem, parunāsimies par ģimenes vērtībām, par to, kas notiek Ukrainā, kā tur iet radiem – par dzīvi.
Ziemassvētkus svinam katoļu tradīcijās, kas sanāk tuvāk īstajiem dabas saulgriežiem. Ukrainā jau ir pieņemts likums, ka Ziemassvētkus, tāpat kā daudzviet pasaulē, svinam decembrī. Protams, drīkst svinēt arī janvārī, ja kāds grib, jo izvēle ir brīva.
Savukārt 29. decembrī rīkosim Sestdienas skolas projekta noslēguma un arī gadumijas pasākumu. Bērni sniegs koncertu, būs apsveikumi, novēlējumi – kā jau svinot Jaungada atnākšanu.”
Marija nebeidz jūsmot par savām tautietēm: “Ukrainietes patiešām ir ļoti darbīgas – nav jālūdz un jāmāca, visu pašas izdara! Šobrīd kopā ar ukraiņu sievietēm gatavojam sūtījumu uz Ukrainu – Ziemassvētku dāvaniņas bērniem un skolēnu gatavotās ierakumu sveces karavīriem. Tas jau 15. decembrī uzsāka ceļu uz Zaporižji, un ceram, ka 500 dāvaniņās un svecēs mūsu bērnu ieliktā mīlestība dos cerību un kaut nedaudz svētku sajūtas”.
Ukraiņu atbalsta centrs un biedrība “KOBZAR” joprojām labprāt pieņems no ziedotājiem arī ziemas apģērbu, ko izdalīs šejieniešiem un, ja paliks pāri, sūtīs uz Ukrainu.
Marija stāsta, ka nesen ir saņemta vēstule no Hersonas ar lūgumu palīdzēt ar komunālo tehniku. Pilsēta ir ļoti izlaupīta un izpostīta, un hersoniešiem nav, ar ko to sakopt. Marija saka – ies pie sponsoriem, meklēs atbalstu, mēģinās palīdzēt!
“Esmu laimīga, jo es strādāju kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem, un mūsu darbā ir daudz mīlestības, līdzjūtības, sirsnības, cilvēcības. Un novēlu, lai jaunais gads mums atnes labas ziņas!” cerīgi saka Ventspils ukraiņu kultūras biedrības vadītāja Marija Antonova.
Slava Ukrainai! Varoņiem slava!
20.12.2022. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: No personīgā arhīva
