Brīvlaiks ir skaistu emociju laiks, tāpēc ir svarīgi ievērot drošību gan rotaļu laukumos, gan pludmalēs, gan piemājas dārzos. Lielāko daļu no negadījumiem ir iespējams novērst, ja esam apdomīgi un piesardzīgi. Kas jāņem vērā, rūpējoties par bērnu drošību vasarā, ieskatu sniedz Rimi Bērniem eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.
Drošība, pārvietojoties ar velosipēdu. Ja laukā spoži spīd saule, bērnam gribēsies izbraukt ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēli vai skrejriteni. Tas ir ļoti labi, tikai jāraugās, lai viņš zinātu, ka jānodrošinās ar nepieciešamo aizsarginventāru – ķiveri, ceļu, elkoņu un plaukstu sargiem, kā arī atstarotājiem. Mitenberga iesaka: “Ja bērnam patīk pārvietoties ar velosipēdu, vēl pirms garā vasaras brīvlaika vecākiem kopā ar atvasi vajadzētu izbraukt iespējamos maršrutus, vienlaikus bērnu brīdinot, kam pievērst īpašu uzmanību, lai nenotiktu negadījums. Kā arī, iegādājoties ķiveri, jāraugās, lai tā labi pieguļ galvai un, cieši piesprādzētu, to nevarētu pagrozīt uz vienu vai otru pusi.” Tāpat ar bērnu obligāti jāpārrunā vispārīgie ceļu satiksmes noteikumi.
Rotaļu laukumi. Joprojām, īpaši Rīgas mikrorajonos, ir atsevišķi bērnu laukumi, kuros no padomju gadiem vēl saglabājušās dažādas dzelzs konstrukcijas. Liela daļa savu laiku jau nokalpojušas un ir pat bīstamas. Par to bērns būtu jābrīdina, vienlaikus parādot vietas, kur ir droši kāpelēt. Bērnam jāizskaidro arī, ka no šūpolēm jāturas drošā atstatumā, kamēr kāds cits šūpojas. Un, ja bērns šūpina kādu citu, nedrīkst novērst skatu. Tāpat bērnam vajadzētu mācīt, ka, izmantojot slidkalniņu un šļūcamcaurules, jāsagaida sava kārta. Tos drīkst izmantot tikai tad, kad iepriekšējais jau nobraucis.
Ceļš, dzelzceļš, elektrība – drošībai jābūt pašsaprotamai! Kļūdas gadu no gada ir vienas: bērns, nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, šķērso ceļu. Tāpat bērni (sekojot negatīvam pieaugušo piemēram) nereti šķērso arī dzelzceļa līniju par spīti nolaistai barjerai. Tāpēc svarīgākais būtu ar savu piemēru rādīt, ka dzelzceļa sliedes var pāriet tikai atļautajās vietās un drošos apstākļos, respektējot aizlieguma signālus. Tāpat ceļu un dzelzceļu tuvumā nevajadzētu klausīties mūziku austiņās. Bērni atkal un atkal jābrīdina arī par to, ka nedrīkst mēģināt iekļūt transformatora būdās, kāpt elektrības vados, kā arī tuvoties teritorijām, kur redzama melna zibens zīme uz dzeltena fona, jo tā brīdina, ka teritorija ir bīstama. Bērnam arī būtu jāzina: ja ar kādu no draugiem gadās nelaime, nepieciešams saukt glābējus, zvanot pa tālruni 112.
Drošība laukos – dārza batuti. Pēdējos gados viens no biežākajiem traumu iemesliem ir lēkāšana uz batuta. Diemžēl batutu ne vienmēr iegādājas komplektā ar aizsargtīklu, un nereti tā ir liela kļūda – mēģināt ietaupīt uz to. Ja dārzā batuts ir, bērnam jāmāca, ka uz tā atrasties var tikai viens cilvēks, kā arī nevajadzētu atļaut bērnam uz batuta izpildīt pārdrošus trikus un lēcienus. Pirms bērns sāk lēkāt uz batuta, svarīgi pārliecināties, vai viņam nav uzlikta kāda rotaslieta, aukla, āķi, kas var aizķerties un radīt papildu savainošanās risku. Savukārt, ja kāds lēkā pa batutu, zem tā nedrīkst līst apakšā, jo šādi viegli gūt smadzeņu satricinājumu. Tāpat uz batuta nedrīkst lēkāt, ja uz tā atrodas bumbas vai citi priekšmeti.
Ūdenstilpnes. “Tas ir tikai normāli, ka visas ūdenstilpnes no bērniem ir norobežotas, jo, lai noslīktu, nevajag ne dziļu ezeru, ne strauju upi, dažkārt pietiek ar seklu dīķīti. Ja tāds ir dārzā, tam jābūt no pārējās teritorijas norobežotam, lai bērns bez pieaugušo ziņas tajā nevarētu atrasties,” uzsver Mitenberga. Arī peldēt bērnam jāmāca, izmantojot speciālo aprīkojumu – ūdens riņķus, aproces, kas palīdz noturēties virs ūdens. Bērnu vienu bez pieaugušo klātbūtnes pie ūdens tilpnēm atstāt nedrīkst! Tāpat bērniem jāstāsta, ka ūdenstilpnēs lēkt no liela augstuma uz galvas nedrīkst, un nepazīstamās ūdenstilpnēs vai ūdenstilpnēs ar spēcīgu straumi jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nav zināms, kāda ir gultne.
Šķūņi. Ja lauku mājās ir kāds šķūnis ar instrumentiem, arī tam ir jābūt aizslēgtam, lai mazs bērns viens nevarētu piekļūt cirvjiem, zāģiem. Arī zāles pļāvēju mazais drīkst lietot tikai pieaugušo klātbūtnē.
Karstums. Vasarās, kad bērns lielāko dienas daļu pavada laukā, viņam jāzina, ka dienas karstākajās stundās jānēsā cepurīte un gaišs, viegla auduma krekls vai kleita, lai āda neapdegtu. Tāpat pa rokai jābūt pudelei ar ūdeni, jo karstumā organismam ir viegli zaudēt šķidrumu.
Autors: Ventspilnieks/Rimi / Foto: Pixabay
