Pirmais par telefona un skaitļošanas ierīces apvienošanu jau 20.gadsimta sākumā esot aizdomājies Nikolā Tesla – ģeniālais izgudrotājs, kurš visticamāk pat nenojauta, kādu revolūciju sabiedrībā daudzus gadus vēlāk radīs šāda veida tehnoloģija, ko šodien dēvējam par viedtālruni. Kā teju 20 gadu laikā, kopš radīts “gudrais telefons”, ir mainījusies cilvēku ikdiena un kādas vēl pārmaiņas prognozē zinātnieki?
Pēc eMarketer aplēsēm, 2017.gada nogalē pasaulē būs jau 2,4 miljardi viedtālruņu lietotāju. Latvijā šos tālruņus lieto jau aptuveni 62% iedzīvotāju, liecina Kantar TNS dati. To popularitātes pieaugumu apstiprina arī, piemēram, mobilo sakaru operatora BITE Latvija dati – viedtālruni ikdienā izmanto katrs otrais uzņēmuma klients. Gan šie, gan vēl daudzi citi dati norāda uz to, ka šo ierīču loma cilvēku ikdienā aizvien palielinās.
“Cilvēki vienmēr ir tiekušies padarīt lietas sev apkārt racionālākas, un viedtālruņu stabilā ienākšana mūsu dzīvē minēto tikai apliecina. Principā visas funkcijas, ko nodrošina viedtālrunis, bija paveicamas arī pirms tam, tikai citādākā veidā – kontakti glabājās pierakstu grāmatiņās, informācija – bibliotēkās, filmas skatījāmies televizorā, bet mūziku atskaņojām ar magnetafona palīdzību,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Nemitīga iespēja piekļūt informācijai caur dažādām meklētājprogrammām, piemēram, Google, maina veidu, kā smadzenes uztver un apstrādā informāciju. Piemēram, žurnāla Science autori secinājuši, ka ierīces, kurām ir piekļuve internetam, kļūst par cilvēka “ārējās atmiņas” avotu, tāpēc zināt, atcerēties to vai citu informāciju vairs nav vitālas nepieciešamības – svarīgāk ir zināt, kur to atrast. Savā ziņā šī prasme attīstījās līdz ar faktu, ka informācijas telpa turpina paplašināties.
Pēc kiberantropoloģes Emberas Keisas domām, nākotnē būs svarīgi nevis atcerēties, bet gan elastīgi uztvert un sintezēt informāciju no dažādiem ārējiem kanāliem, lai pieņemtu savlaicīgus lēmumus.
Selfiju jeb pašbilžu fenomena pamatā ir viedtālruņos integrētās fotokameras, kuru izšķirtspēja un kvalitāte nemitīgi tiek uzlabota. Ne mazāk svarīgs faktors ir tas, ka viedtālruņi nodrošina tūlītēju iespēju dalīties ar fotogrāfiju sociālajos tīklos vai citās saziņas aplikācijās.
Tiesa, zinātnieki joprojām lauž šķēpus par selfiju ietekmi uz cilvēkiem un sabiedrību kopumā. Vieni norāda, ka šīs bildes rada privātuma riskus, var veicināt atkarību no fotografēšanās un pat apdraudēt dzīvību, ja, izvēloties to uzņemšanas vietu un veidu, netiek izsvērti visi drošības aspekti. Savukārt citi apgalvo, ka regulāra dalīšanās ar selfijiem draugu lokā padara cilvēkus laimīgākus.
Interesanti, ka, neskatoties uz to, ka mobilo tālruņu īpatsvars palielinās, zvanu skaits un ilgums samazinās. Tajā pašā laikā pieaug rakstītās komunikācijas apjoms, izmantojot e-patus, mobilās aplikācijas WhatsApp, Facebook Messenger un citi. To apliecina arī nemitīgi pieaugošais interneta lietojums.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
