Jautājums par mūsu pašu kaitējumu videi sabiedrībā kļūst aizvien populārāks. Tāpat pasaulē un Latvijā arvien lielāku popularitāti iemanto Zero Waste, jeb bez atkritumu dzīvesveids. Ko tas nozīmē praktiski? Cilvēki, kas piekopj Zero Waste dzīvesveidu savā ikdienā, ļoti piedomā pie tā, kā mazināt savu ietekmi uz vidi un veidot savu sadzīvi, minimizējot radīto atkritumu plūsmu. Grite tīrības eksperts, biedrības Homo ecos vadītājs atgādina šķietami vispārzināmas lietas, kuras ņemt vērā, lai dzīvotu dabai draudzīgāk.
Atdot, ziedot, neizmest! Pirmkārt, ir jāizdomā, kuras no iepriekš nopirktajām lietām vairs nav vai nebūs vajadzīgas. Tie var būt gan apģērbi un apavi, gan sadzīves elektrotehnika, bērnu rotaļlietas un citas lietas, kuras pamazām uzkrājas mūsu plauktos un atvilktnēs. Nevajadzētu pieņemt lēmumu tās vienkārši izsviest atkritumu urnā, bet rīkoties gudrāk un videi draudzīgāk. Piemēram, lietotus apģērbus, apavus, kā arī sadzīves elektrotehniku atdot labdarībai vai pārdot, izmantojot dažādas pārdošanas grupas sociālajos tīklos vai sludinājumu portālus. Bērnu rotaļlietas var atdot draugiem un paziņām, kuriem ģimenē aug atbilstoša vecuma bērni. Daudzas bērnu lietas, piemēram, divriteņus un skrituļslidas var arī pārdot ar sludinājumu palīdzību. Šeit gan jāatceras, ka bērnu mīkstās rotaļlietas nelabprāt pieņem labdarība un tās pārdot arī ir grūti, tāpēc ir rūpīgi jāpārdomā to iegādes lietderība. Jansons uzskata, ka labāk, lai bērnam ir viena, bet ļoti mīļa mīkstā mantiņa, nevis pilns skapis ar tām.
Jaunais, sen aizmirsts vecais. Katrai ikdienā izmantojamai lietai ar laiku parādās nolietojuma pēdas vai tā salūzt. Noteikti nevajadzētu pieņemt lēmumu to izmest, pirms neesat noskaidrojuši, vai to nevar salabot. Apziniet mantu labošanas darbnīcas savā apkārtnē – ļoti daudzas lietas ir labojamas un pieredzējuši meistari to arī veiksmīgi izdarīs. Būsiet pārsteigti, bet daudzas lietas var salabot pašu spēkiem, tikai tam ir nepieciešams apgūt nedaudz iemaņu. Šim nolūkam atrodiet iniciatīvas Repair café tuvākās norises vietas un laikus, kur pieredzējušu meistaru vadībā būs iespēja pašiem salabot salūzušo iekārtu vai sašūt saplīsušās drēbes, kuras varēs izmantot atkal no jauna.
Nevis atkritums, bet resurss. Daudzas no nevajadzīgām lietām var saprāta robežās izmantot atkārtoti un pārveidot tās citās lietās, veicot tā saucamo upcycling. Lai smeltos idejas, kā, piemēram, no izlietotām plastmasas dzērienu pudelēm pagatavot zīmuļu penāļus, noteikti izmantojiet vietni Pinterest, kur zem attiecīgajiem atslēgas vārdiem tiks piedāvātas tūkstošiem ideju lietu atkārtotai izmantošanai. Tikai vajag atcerēties, ka, kaut ko pārveidojot, mēs bieži vien nevis paaugstinām lietas vērtību, bet, tieši otrādi, to sabojājam un padarām neiespējamu tās otrreizējo pārstrādi.
Katram atkritumam sava vieta. Ja tomēr pieņemat lēmumu lietas izmest, arī to ir jādara gudri. Jāatceras, ka elektrotehnikai un baterijām ir paredzēti speciāli savākšanas punkti, kuri bieži ir izvietoti lielveikalos. Šāda veida atkritumus var vest arī uz specializētajiem šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem, kuru izvietojumu var viegli noskaidrot internetā. Celtniecības un remonta atkritumus ir jānodod tam speciāli paredzētajās vietās tajos pašos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos vai arī jāuztic šo atkritumu izvešanu specializētajiem uzņēmumiem. Cita veida sadzīves atkritumus pirms izmešanas ir vērts sašķirot un izmest sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros. Ir vērts atcerēties, ka lakas, krāsas, celtniecības putas, līmes un šķīdinātāji ir pieskaitāmi bīstamajiem atkritumiem, kurus ir jānodod tiem paredzētās vietās, nevis jāizmet kopā ar sadzīves atkritumiem. Savukārt sadzīves tīrīšanas līdzekļus noteikti izmantojiet līdz galam un izlietotos iepakojuma traukus izmetiet pie šķirotajiem atkritumiem. Vēl labāk, ja tiek pirkti tādi mazgāšanas un kopšanas līdzekļi, kuriem tirgotājs piedāvā iespēju uzpildīt tos atkārtoti.
Autors: Ventspilnieks/MesTiram.lv / Foto: Pixabay
