Kādam bagātniekam ir liels baseins, kurā dzīvo haizivs. Reizi gadā viņš rīko svētkus, saaicina daudz cilvēkus, ēd, dzer, līksmojas. Uz vakara otru pusi viņš vienmēr saka runu: “Tas, kurš pārpeldēs šo baseinu un paliks dzīvs, dabūs vai nu pusi manu īpašumu, 10 000 eiro vai manu meitu par sievu.” Viesi vienmēr nošausminās, skatoties uz haizivi, un ballīte turpinās. Te vienu gadu bagātnieks atkal saka šo tekstu, bet vēl viņš nav beidzis, kad atskan plunkšķis un visi redz, kā viens puisis uzvalkā nenormālos tempos peld pāri baseinam. Haizivs viņam uz pēdām. Pēdējā brīdī puisis tomēr sasniedz baseina malu un pārguris izlec ārā. Bagātnieks viņam pieskrien klāt:
– Vai tu gribi pusi manu īpašumu?
– Nē.
– Tad tev vajadzīga nauda?
– Nē.
– Ā, tu mīli manu meitu un gribi viņu precēt?
– Nē.
– Ko tad tu gribi?
– “Nosauciet man tā nelieša vārdu, kas mani te iegrūda!