Zēns apprecas ar skaistu jaunkundzi. Jauki. Pēc laika čalis raksta mammai.
– Māmiņ, manai sieviņai piedzimis jauks puisītis. Vecāki, protams ļoti priecīgi.
Dēls pēc kāda laika raksta atkal.
– Māmiņ, mans dēliņš paliek aizvien tumšāks un tumšāks. Manai sieviņai piena tā pamaz un mūsu bērniņu zīda nēģeriete, kas dzīvo kaimiņos. Vai tas varētu būt no tā?
– Ak dēliņ, kad tu piedzimi, man arī galīgi nebija piena, es tevi baroju ar govs pienu, bet ragi, kā saprotu, tev uzauguši tikai tagad.
