Latvija lepojas ar savu apņēmību ieviest Eiropas zaļā kursa principus, taču tajā pašā laikā valsts institūcijas ar savu rīcību apdraud vienu no videi draudzīgākajiem industriālajiem objektiem reģionā – AS “Baltic Coal Terminal”(BCT) Ventspils brīvostā. Satiksmes ministrija un Ventspils Brīvostas pārvalde (VBP) ne tikai bloķē termināļa attīstības iespējas, bet ar nesamērīgām prasībām un mērķtiecīgu ekonomisku spiedienu to faktiski dzen iznīcībā, BNN norāda uzņēmēji.
BCT ir viens no Eiropas modernākajiem ogļu termināļiem un absolūti zaļākais Baltijā. Kopš kompānijas dibināšanas 2005. gadā terminālī investēti vairāk par 80 miljoniem eiro, nodrošinot, ka ogļu pārstrāde un uzglabāšana notiek pilnīgi slēgtā vidē, nepieļaujot putekļu nonākšanu apkārtējā gaisā un Ventas upē. Vides aizsardzības standarti BCT ir nepārprotami augstākā līmenī – uzņēmums darbojas saskaņā ar ISO 14001 prasībām un stingrām vides normām, kuras daudzi citi reģiona termināļi pat nespēj izpildīt.
Taču, neskatoties uz Latvijas valsts publiski deklarēto apņēmību samazināt vides piesārņojumu un sekot Eiropas Savienības zaļajai politikai, valsts institūcijas vēlas iznīcināt tieši šo progresīvo termināli, uzsver uzņēmēji.
Jānorāda, ka BCT ilgstoši centies sadarboties ar investoriem no Kazahstānas, kuri bija gatavi ieguldīt termināļa attīstībā un palielināt pārkraušanas jaudu Ventspils ostā. Taču VBP valde, Ingunas Strautmanes vadībā, mērķtiecīgi ieviesa piedziņas lietas un uzlika absurdi augstus maksājumus par ostas pakalpojumiem, pat “par gaisu” – pieprasot maksu par kuģiem, kas nekad nav ienākuši ostā un nav izmantojuši ostas infrastruktūru.
Pēc uzņēmēju domām, šāda rīcība ne tikai atbaidīja potenciālos investorus, bet arī atstāja desmitiem cilvēku bez darba un radīja zaudējumus valsts budžetam neiegūto nodokļu veidā. Vai šāda politika nav tiešā pretrunā ar Latvijas ekonomiskajām interesēm?
Satiksmes ministrija – pasīvs novērotājs vai aktīvs iznīcinātājs?
Satiksmes ministrija, Kaspara Briškena vadībā, demonstrē absolūtu neieinteresētību ostas attīstībā un tajā strādājošo uzņēmumu dzīvotspējā. Ministrija, kurai būtu jāaizsargā Latvijas stratēģiski svarīgā tranzīta nozare, faktiski dara pretējo – atbalsta ostas uzņēmumu mērķtiecīgu izspiešanu. Tā vietā, lai meklētu risinājumus, kas veicinātu ilgtspējīgu tranzīta attīstību un investīciju piesaisti, ministrija klusē un nereaģē VBP destruktīvajiem lēmumiem, uzskata uzņēmēji.
Šāda pasivitāte rada jautājumu – vai tiešām Satiksmes ministrija ir tikai bezspēcīgs novērotājs, vai arī apzināts dalībnieks šādā stratēģiskā Latvijas ekonomikas graušanas scenārijā? Vai tā kalpo sabiedrības interesēm vai citu valstu ekonomiskajiem mērķiem?
Neviens nevar noliegt, ka BCT ir paraugs tam, kā industrializācija var sadarboties ar vides aizsardzību. Bet, ja Latvijas valsts un Satiksmes ministrija turpinās šādu politiku, terminālis tiks iznīcināts. Tas nozīmē ne tikai investoru aizbaidīšanu un darba vietu zudumu, bet arī pilnīgu atkāpšanos no zaļās politikas principiem.
Valdība nevar vienlaikus deklarēt zaļo kursu un vienlaikus iznīcināt vides standartiem atbilstošu, ilgtspējīgu termināli. Ja Latvijas mērķis patiešām ir “zaļāka” ekonomika, tad BCT iznīcināšana ir kliedzošs absurds.
Vai Satiksmes ministrija un VBP apzināti strādā pret Latvijas ekonomiskajām un vides interesēm? Šis jautājums vēl ir atklāts. Bet viena lieta ir skaidra – ja nekas netiks darīts, Latvija zaudēs ne tikai savu modernāko termināli, bet arī savu ticamību kā zaļā kursa ieviesējai.
13.02.2025. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
