Jaunnedēļ Ventspilī viesosies vairākas amatpersonas, lai kopā ar Ventspils pašvaldības pārstāvjiem diskutētu un spriestu par kokrūpniecības nozares aktīvāku attīstības veicināšanu Ventspilī.
Pašvaldības uzņēmējdarbības veicināšanas komisijas sēdē eksperti un pašvaldības pārstāvji diskutēs par pašvaldības, izglītības iestāžu un uzņēmēju turpmāko sadarbību kokapstrādes nozares attīstības veicināšanā.
Paredzēts, ka diskusijā piedalīsies Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš stāstīs par kokrūpniecības nozares attīstību Latvijā un pasaulē.
Savukārt Ventspils kokapstrādes uzņēmuma SIA ARBO Windows valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis informēs par uzņēmuma attīstības izaicinājumiem un kokrūpniecības nozares uzņēmējdarbības vidi Ventspilī.
Ventspils Tehnikuma pārstāvis ziņos par būvkonstrukciju galdnieka programmas attīstību.
Ventspilī darbojas vairāki kokapstrādes uzņēmumi, to vidū arī viens no Latvijas lielākajiem skujkoku zāģētās produkcijas ražotājiem un, kā liecina jaunākais laikraksta Dienas bizness izdevums TOP 500, 13.lielākais meža nozares uzņēmums Latvijā – SIA Kurekss, kas ir arī viens no lielākajiem Latvijas eksporta uzņēmumiem uz Lielbritāniju. Tāpat virkne kokapstrādes uzņēmumu – lielāki un mazāki – darbojas novadā, no tiem lielākais ir Zlēku pagastā esošais SIA Bērzi Plus, kas nodrošina darbu daudziem apkārtnes iedzīvotājiem.
Tiesa, pērnvasar Ventspils arī piedzīvoja pamatīgu zaudējumu, jo tika likvidēts savulaik par perspektīvo uzskatītais Ventspils masīvkoka šūnmateriālu ražotājs SIA Dendrolight Latvija. Jūnijā tika pabeigts maksātnespējas process, tajā tika atzīti kreditoru prasījumi par kopējo summu 19,777 miljoni eiro. Ražotne Ventspilī tika atvērta 2010.gada rudenī. Tā tapa, pateicoties Dendrolight Latvija sadarbībai ar Ventspils brīvostas pārvaldi un Ventspils domi. Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēja 7000 kvadrātmetru lielas ražošanas ēkas un kraujlaukumu ar inženiertīkliem apmēram 15 000 kvadrātmetru platībā. Savukārt Dendrolight Latvija nomāja zemi un ēkas un izvietoja tajās tehnoloģisko līniju 14,2 miljonu eiro vērtībā. Ventspils pašvaldība ieguldīja līdzekļus publiskās infrastruktūras izveidošanā – piebraucamā ceļa un stāvlaukuma izbūvē.
