Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, kā liecina ātrais novērtējums, ir samazinājies par 0,1 %. Savukārt Igaunijā šis kritums ir 2,5% liels, vēsta ERR.
Tāda ir inflācijas ierobežošanas cena, konstatē SEB ekonomists Dainis Gašpuitis savā – šī raksta beigās ievietotajā – komentārā par šiem datiem. Pēc provizoriskām aplēsēm Latvijas IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,3 % un pakalpojumu nozarēs – par 0,1 %.
Par 1,9 % vairāk tika iekasēti produktu nodokļi. Savukārt, salīdzinot trešo ceturksni ar šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,6 %. Izvērsts Centrālās statistikas pārvaldes ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2023. gada trešo ceturksnī tiks publicēts 30.novembrī.
Arī Igaunijas Statistikas birojs (Statistics Estonia) savus precīzos trešā ceturkšņa valsts IKP rādītājus plāno publiskot novembra izskaņā. Publiskojot provizorisko novērtējumu – ka Igaunijas IKP šajā jūlijā, augustā un septembrī, salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, piedzīvoja kritumu par 2,5 procentiem –, iestāde arī norāda, ka gada pirmajā un otrajā ceturksnī valsts IKP gada kritums bija attiecīgi 2,9% un 3,2%.
Te – SEB ekonomista Daiņa Gašpuiša operatīvā analīze:
“Ātrā aplēse ir izrādījusies mazāk drūma par prognozēm, lai arī situācija ir tālu no vēlamās. Visdrīzāk tā ir optimāla situācija, kurā par primāro mērķi ir izvirzīta inflācijas apkarošana. Lai nodzītu inflāciju līdz ECB vēlamajam mērķim – 2%, spiediens uz ekonomiku, caur paaugstinātām procentu likmēm, saglabāsies. Tādēļ pārbaude eirozonas, ieskaitot Latviju, ekonomikas noturīgumam turpināsies.
Tikmēr valdības uzdevums būs nobalansēt riskus, lai ekonomika nenonāktu dziļākā lejupslīdē, bet arī pārdomāti īstenojot atbalsta pasākumus. Lūkojoties caur inflācijas prizmu, stagnatīvi apstākļi ekonomikā vēl tuvākā pusgada laikā saglabāsies. Ārējā vide stabilizēsies līdz ar noturīgāku patērētāju pirktspējas un pārliecības atjaunošanos eksporta tirgos. Taču tas būs pietiekami ilgstošs un pakāpenisks process.
Krītošā inflācija ES valstīs jau aizsākusi pirktspējas atjaunošanos, taču konfidence nostiprināsies līdz ar skaidrākiem signāliem par procentu likmju mazināšanos. Atbilstoši pašreizējām prognozēm skaidrākas norādes varētu parādīties nākamā gada otrajā ceturksnī. Savukārt daudzviet Eiropā patērētāji visu inflācijas zaudēto pirktspēju atgūs vien ap 2025.gada beigu pusi. Tuvākajos mēnešos apjomi Latvijas eksportā un apstrādes rūpniecībā turpinās sarukt.
Neskatoties arī uz Latvijas vidējās pirktspējas atjaunošanās aizsākšanos, iekšzemes patēriņā izaugsme atjaunosies pakāpeniski. Pozitīvas vēsmas gaidāmas no investīciju puses, kur gaidāma pastiprināta Eiropas fondu ieplūde, kam vajadzētu stimulēt arī privātās investīcijas. Visticamāk arī IKT nozarē būs turpinājusies izaugsme, kur liela daļa ir eksportā balstīta un kompensē apjomu sarukumu preču eksportā.
Tāpat darba tirgus ir izrādījies ārkārtīgi noturīgs. Uzņēmēju aptaujas norāda, ka darbinieku trūkuma aktualitāte būtiski nav sarukusi. Tādēļ būtiska darba tirgus pasliktināšanās nav gaidāma. Visticamāk, ka ekonomika 2023. gadu tomēr noslēgs ar minimālu, bet kritumu. Tāda ir inflācijas ierobežošanas cena. Nākamgad, stabilizējoties inflācijas videi, izaugsme atgūsies līdz 2,5%.”
1.11.2023. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
