Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne norāda, ka šonedēļ kļūs skaidrāka nozares izstrādātā rīcības plāna nozares glābšanai un stiprināšanai tālāka virzība – vai tas noguls dziļākajās ierēdņu atvilktnēs vai arī tiks tālāk virzīts atbildīgo pušu apspriešanai un īstenošanai. BATL norāda, ka šodien Saeimā Tautsaimniecības komisijā skatīs jautājumu par nozares konkurētspēju, savukārt trešdien rīcības plāns iekļauts kā viens no Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes darba kārtības jautājumiem. Šo padomi vada premjers Māris Kučinskis.
“Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus, un šobrīd Krievijas lēmums par kravu pilnīgu novirzīšanu caur savām ostām liek šim ledum strauji plaisāt. Valdībai un valsts politikas veidotājiem ir divas iespējas – pagaidīt, kad ledus būs pilnībā saplaisājis un nozare sākusi grimt, un tad mēģināt kaut ko glābt vai arī sākt jau šobrīd rīkoties, lai valsts tautsaimniecība, nozarē strādājošie, viņu ģimenes un sabiedrība kopumā izjustu pēc iespējas mazākas gaidāmās krīzes sekas. Cerēt, ka situācijas pasliktināšanās nozarē neradīs pietiekami nopietnas konvulsijas Latvijas ekonomikā ir pretstatā ekonomikas pamatiem,” norāda biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.
Šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS Latvijas dzelzceļš padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties, jo sarunas ar atbildīgo Satiksmes ministriju ir nonākušas strupceļā. Asociācija, redzot patieso situāciju tirgū un reģionā, nevar piekrist ministrijas paustajam viedokļiem, ka situācija nozarē ir stabila un nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi tās glābšanai.
Jau vairākus gadus atbildīgā par nozari Satiksmes ministrija izliekas nedzirdam par nozares problēmām un nepieciešamību iesaistīties to risināšanā politiskā un starpvaldību līmenī, kā to dara kaimiņvalstīs. Nekompetenti un nozari graujoši lēmumi, formāla atrakstīšanās, komunikācijas trūkums ar nozari un nekā nedarīšana daudzu gadu garumā ir novedusi pie situācijas, ka otra lielākā tautsaimniecības nozare, kura veido nozīmīgu pienesumu IKP un nodarbina desmitiem tūkstošu darbinieku, ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā.
Situācijas nopietnību nozarē apliecina Krievijas prezidenta Vladimira Putina publiskie izteikumi, ka no nākamā gada caur Latvijas ostām vairāk netiks pārkrautas tranzīta kravas no Krievijas! To jau šobrīd izjūt tranzīta nozare, jo no Krievijas puses netiek saskaņots kravu pārvadājumu grafiks. Šāds Krievijas lēmums būs ļoti spēcīgs trieciens tranzīta nozarei, nodokļu ieņēmumiem valstī un nodarbinātībai.
Valsts tranzīta politika līdz šim vēsturiski ir veidota naftas un ogļu kravu tranzītam, bet citu valstu ģeopolitiskie lēmumi liecina, ka šāda politika vairs nevar būt pamats tranzītam. Ir jādomā par pārejas periodu un valsts aktīvu atbalsta programmu ar “atsperšanās instrumentiem”, jo nozarē strādā desmitiem tūkstošu darbinieku, tā ir otra lielākā tautsaimniecības nozare ar aptuveni 3% ietekmi uz IKP un liels nodokļu maksātājs valstij. Šobrīd valsts līmenī nozares dokumenti ir veidoti haotiski un balstoties uz novecojušu un pārāk optimistisku situācijas analīzi, nozarē valda nevienlīdzīgi konkurences nosacījumi dažādām ostām, kā arī trūkst politiskā griba sakārtot nozari, iespējams uz laiku atsakoties no šobrīd riskantiem un investīciju ziņā nelietderīgiem projektiem. Tāpat nepieciešams veicināt valdības un valsts augstāko amatpersonu līdzdalību jaunu stratēģisku partneru piesaistē, kas rezultētos patiešām veiksmīgā sadarbībā, nevis “sarkano lentīšu” griešanas pasākumos.
Ja valdība nepieņems svarīgus lēmumus un nesāks rīkoties, tad, iespējams, tai drīzumā būs jāpārskata budžeta ieņēmumu prognozes, kā arī jādomā par jaunām sociālām atbalsta programmām nozarē strādājošajiem.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
