No janvāra līdz oktobrim Latvijas ostās, kā sarēķinājusi Satiksmes ministrija (SM), pavisam tika pārkrautas vairāk nekā 39 miljoni tonnu dažādu kravu. No tām Ventspils ostā – 12 miljoni tonnu.
Ventspilī kravu apgrozījums šajā laikā, salīdzinot ar 2021. gada desmit mēnešiem, palielinājās 33,4% jeb 3 miljoniem tonnu. Tas, kā norāda SM, ir akmeņogļu (2,8 miljoni tonnu jeb 22,4 reizes vairāk) un “ro-ro” kravu (2 miljoni tonnu, +5,8%) nopelns. Ostā pārkrautas 5 miljoni tonnu lejamkravu (par 0,6% vairāk nekā attiecīgajos mēnešos pērn), 4,5 miljoni tonnu beramkravu (2,7 reizes vairāk) un 2,4 miljoni tonnu ģenerālkravu (+9,1%). Tāpat pārkrautas 4,7 miljonu tonnu naftas produktu (-1,7%). Pērn ostā visa gada laikā tika pārkrautas 11 miljoni tonnu, par 14,1% mazāk nekā 2020. gadā.
“Situācijā, kad Krievijas kara Ukrainā dēļ ir būtiski mainījušās ierastās loģistikas ķēdes un kravu plūsmas, nozares pozitīvie rādītāji un apgrozījuma palielināšanās ir īpaši svarīga,” ir gandarīts satiksmes ministrs Tālis Linkaits – pēc 14. Saeimas darba aizsākuma savas pilnvaras nolikušās, bet joprojām strādājošās Krišjāņa Kariņa valdības loceklis.
Jau vairāk kā gadu intensīvāka sadarbība ar Vidusāzijas valstīm sekmē akmeņogļu kravu pieaugumu ostās. Aizvadītajos mēnešos to papildus ietekmēja Latvijas atbalsts Polijai energoresursu nodrošināšanā. Tāpēc kopējo kravu apgrozījuma palielinājumu Latvijas ostās desmit mēnešos būtiski ietekmēja kāpums tieši akmeņogļu segmentā. Ogļu kravu apgrozījums šī gada 10 mēnešos sasniedza 6,7 miljonus tonnu. Salīdzinot ar 2021. gadu, tās pieauga par 11,4 reizēm!
Taču nopietns kāpums ir piedzīvots arī konteineru, “ro-ro” un kokmateriālu kravu apjomos. Konteineru apgrozījums Latvijas ostās desmit mēnešos bija 4 miljoni tonnu (+10,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada desmit mēnešiem). “Ro-ro” kravām – 3,3 miljoni tonnu (+12,4%), savukārt kokmateriāliem tas ir 4 miljoni tonnu (+7,2%). Pozitīva tendence iezīmējas arī pārkrauto naftas produktu segmentā: šā gada oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, to apgrozījums audzis par 75%.
Rīgas ostā šī gada 10 mēnešos pārkrautas 19,1 miljonu tonnu, savukārt Liepājas ostā – 6,3 miljoni tonnu. Visās trīs lielajās ostās joprojām vērojama pozitīva tendence kravu apjoma pieaugumā – salīdzinot ar pērnā gada desmit mēnešiem.
Rīgā tas, salīdzinot ar 2021. gada janvāri–oktobri, auga par 10,5% jeb 1,8 miljoniem tonnu, kāpumu veicināja ogles un konteineri. Liepājas ostā kopējais kravu apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 9,4% jeb 0,5 miljoniem tonnu, pateicoties labības un “ro-ro” kravām. Pēdējās (1 295,1 tūkstotis tonnu) dominē ģenerālkravu grupā, jo Liepājai tās nodrošina regulārā prāmja satiksme ar Trāvemundi Vācijā. Šo kravu plūsma joprojām pieaug, šīgada un pērno desmit mēnešu salīdzinājumā ir +22,3% kāpums. Tāpat Liepājas osta ziņo, ka tajā parādījušās cukura kravas: tas ved no Brazīlijas un tālāk sūta uz Vidusāzijas valstīm. Šā gada desmit mēnešos pārkrauts 166,1 tūkstotis saldu tonnu.
Savukārt no abām Baltijas kaimiņvalstīm pienāk pesimistiskāk iekrāsotas ziņas. Igaunijas statistiķi ir sarēķinājuši, ka viņu valsts ostas šajā oktobrī pārkrāvušas par 16,5% mazāk kravu nekā 2021. gada oktobrī. Šajos desmit mēnešos tur ir pārkrautas 28 miljoni tonnu, visa pērnā gada laikā – 39 miljoni.
Klaipēdas ostas pārvalde atzinusi, ka šajos desmit mēnešos tajā kravu apjoms sarucis par 19,7% (pārkrautas 30 miljoni tonnu kravu). Konteineru pārkraušana šajā laika posmā gan ir palielinājusies par 60% – līdz gandrīz 866 700 vienībām (rēķinot divdesmit pēdu jeb TEU konteineros). Savukārt beramkravas saruka līdz 8,5 miljoniem tonnu (-53,7%). Tāpat ostas pārvalde informē, ka Būtiņģes terminālī šajā laikā pārkrauts 6,6 miljoni tonnu jēlnaftas (+3,4%). Taču tas apkalpo tikai Polijas uzņēmuma “PKN Orlen” Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu.
Pozitīva tendence 2022. gada desmit mēnešos mūsu valstī vērojama arī dzelzceļa kravu apgrozījumā – tas ir 18 miljoni tonnu (+4%), ziņo Satiksmes ministrija.
6.12.2022. / Autors: Dainis Lemešonoks / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
