Kravu pārvadājumos pa dzelzceļu un caur Latvijas ostām pirmais pusgads bijis salīdzinoši labs, un kravu pieaugumu lielā mērā nodrošināja arī Kazahstānas ogļu pārvadāšana. Satiksmes ministrs sev priecīgi sit uz pleca un norāda, ka «arī turpmāk, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, sadarbībai ar Kazahstānu būs būtiska nozīme, lai nodrošinātu Latvijas dzelzceļa sistēmas veiksmīgu darbu», tikai piemirst pateikt, ka kravas pašas neuzrodas, tās piesaista nozarē strādājošie uzņēmēji.
Statistikas skaitļi pagaidām izskatās iepriecinoši. Ventspilī pirmajā pusgadā pārkrauti 7,32 miljoni tonnu kravu, par 25,4% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusē. Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma rādītāji šā gada sešos mēnešos sasniedza 11,32 miljonus tonnu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Liepājas ostā pirmajā pusgadā pārkrauti 3,88 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā tādā pat periodā pērn. Savukārt dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos pieaudzis par 17,6% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 12,23 miljoni tonnu.
Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar LDz informāciju no visām pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadātajām kravām šogad pirmajā pusgadā 52,5% bija Krievijas kravas. Eiropas Savienības un ASV pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas liek prognozēt, ka visā drīzumā šī kravu plūsma var apsīkt. Sankciju ierobežojumi attiecībā uz dažādām kravām gan tiek ieviesti pakāpeniski, un atsevišķām kravu grupām pārvadāšanas aizliegums stājas spēkā no jūnija, jūlija, augusta un decembra.
Kravas piesaista uzņēmēji, bet minstrs domā par LDz
Lai arī tranzīta jomā galvenais smagums gulstas uz uzņēmēju pleciem, kuri dara visu iespējamo kravu piesaistīšanai un līdz ar to arī darbavietu saglabāšanai, Satiksmes ministrija ar Tāli Linkaitu priekšgalā nobažījusies galvenokārt par Latvijas Dzelzceļa (LDz) darbības nodrošināšanu un slēgtā valdības sēdē lemj par dotāciju piešķiršanu šim uzņēmumam desmitiem miljonu eiro apmērā. Precīzu summu ministrs nenosauc, taču jau tagad ir skaidrs, ka maz tas nebūs.
Taču kamēr ministrs domā par LDz kārtējo glābšanu (2020.gadā Covid-19 krīzes pārvarēšanai valdība piešķīra LDz 14 225 miljonus eiro, 32 422 miljonus eiro pamatkapitāla palielināšanai, bet 13 011 miljonus eiro finanšu līdzsvara nodrošināšanai), privātie uzņēmēji krīzes pārvar saviem spēkiem un gūst vērā ņemamus rezultātus.
Baltijas Ekspresim pirmajā pusgadā pārvadājumu kāpums
Ventspils uzņēmums AS Baltijas Ekspresis (BE) cenšas pielāgoties mainīgajiem pārvadājuma tirgus apstākļiem un, neraugoties uz sarežģīto un brīžiem neprognozējamo situāciju, kas radusies Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ un tam sekojošām sankcijām, kas skar gan kravas, gan kravu nosūtītājus, turpina veiksmīgi darboties. BE valdes priekšsēdētājs Māris Bremze norāda, ka šī gada pirmajā pusgadā uzņēmums pārvadājis 2,6 miljonus tonnu kravu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
«Neraugoties uz labajiem apjomu rādītājiem, mēs saskaramies ar nopietniem izaicinājumiem: Kovida sekas, sankciju ietekme, degvielas un citu resursu iegādes izmaksu pieaugums, papildus tam martā LDz jaunievestie pakalpojumi, kas sadārdzina pārvadājumu izmaksas un rada nopietnus sarežģījumus kravas vilcienu ikdienas plānošanā, tas viss rada nenoteiktību un spriedzi dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē,» saka Māris Bremze.
Labie rezultāti, pateicoties privātajiem uzņēmējiem
AS Baltijas Ekspresis tirgus daļa pirmajā pusgadā, rēķinot pēc tonnkilometru neto rādītāja, šī gada pirmajā pusgadā sasniegusi 23% no kopējā dzelzceļa kravu pārvadājuma apjoma Latvijā. Ja tiktu veikta korekcija par SIA LDz Cargo veiktajiem tonnkilometriem pierobežas dzelzceļa posmos, kur šai kompānijai ir monopols, tad BE pārvadājumi sasniegtu nepilnus 40% no kopējā LDz tīklā veiktajiem kravu pārvadājumiem, reģionālais medijs Ventspilnieks.lv noskaidroja uzņēmumā.
Māris Bremze uzsver, ka šāds rezultāts sasniegts, pateicoties privāto uzņēmēju, vispirms jau Ventspils terminālu Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) un Baltic Coal Terminal (BCT) spējai piesaistīt jaunas kravas, proti, ogles no Kazahstānas. «Neskatoties uz grūtībām nodrošināt stabilu šo ogļu kravu plūsmu, arī jūlijā un augustā Baltijas Ekspresis turpina ogļu pārvadājumus no Kazahstānas uz Ventspils ostu,» saka BE valdes priekšsēdētājs.
Vienlaicīgi jau otro gadu turpinās sadarbība ar Latvijas lauksaimniekiem, lai nogādātu šīs sezonas graudu ražu Latvijas ostās, vispirms jau uz Ventspili. Paralēli Baltijas Ekspresisaktīvi līdzdarbojas Eiropas Komisijas iniciētā projektā Baltic Solidarity Lines, kura mērķis ir izveidot stabilu dzelzceļa pārvadājumu koridoru no Ukrainas līdz Baltijas, tai skaitā Latvijas ostām, lai varētu uz tām droši nogādāt graudus no Ukrainas un arī citas kravas.
«Stabilie pārvadājumu apjomi šī gada 1.pusgadā un iesāktie jaunie projekti, to skaitā iekšzemē, ar zināmu piesardzību ļauj raudzīties nākotnē un, cerams, ne vien spēsim saglabāt darbavietas profesionāliem un pieredzējušiem dzelzceļa speciālistiem, kas strādā AS Baltijas Ekspresis, bet arī izveidot jaunu produktus mūsu esošiem un arī jauniem klientiem,» nobeigumā bilst Māris Bremze.
Uzņēmēji meklē iespējas pārorientēties
Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis uzsver, ka, ņemot vērā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās Eiropas Savienības un ASV sankcijas, situācija nozarē nav viegla, tomēr uzņēmēji meklē iespējas kā šajos tirgus apstākļos pārorientēties.
«Salīdzinoši labie pirmā pusgada dati liecina, ka lielai daļai uzņēmēju kravu piesaistē izdevies piemēroties esošajai situācijai, taču citiem darbība jauno tirgus prasību ietekmē tikusi ierobežota. Kopējie ostu darbības rādītāji palielinājušies pateicoties beramkravām, ogļu tranzītam. Ņemot vērā ES sankciju sesto paketi, daudz grūtāk ir pārorientēties attiecībā uz lejamkravām – naftu un naftas produktiem. Šī kravu veida apjomi turpina samazināties, un saskaņā ar ES sankcijām ar naftas produktiem iespējams strādāt līdz šī gada 4.decembrim. Tā kā Latvijas naftas produktu pārkraušanas termināli vēsturiski bijuši orientēti Krievijas un Baltkrievijas naftas produktu eksportēšanai uz Eiropu, tad to tālākās nākotnes perspektīvas ir grūti prognozēt. Reālo situāciju varēsim redzēt tikai nākamajā pusgadā un 2023.gada gada pirmajos mēnešos,» saka Ivars Landmanis.
Būtiska ir sadarbība ar Kazahstānu
Attiecībā uz ogļu kravu pārvadājumiem ir skaidrs, ka par Krievijas ogļu kravām no 10.augusta varam aizmirst. Šajā datumā stājās spēkā ES sankcijas, kuras liedz «tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot ogles un citus cietos fosilos kurināmos, ja to izcelsme ir Krievijā vai arī tie tiek eksportēti no Krievijas». Tādēļ Latvijas tranzīta nozarei ļoti būtiska ir sadarbībai ar Kazahstānu, kura, kā redzam pēc pirmā pusgada statistikas, šobrīd ir ļoti laba. «Jāsaprot, ka pašreiz kravu plūsmas mainās, un, lai cik labas būtu mūsu kaimiņattiecības, Igaunija un Lietuva būs gatavas darīt visu, lai Kazhstānas ogļu kravas piesaistītu savām valstīm. Pašreiz tas lielā mērā ir arī nozares izdzīvošanas jautājums, tādēļ nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut kādus nepārdomātus valsts institūciju lēmumus. Savukārt uzņēmēji no savas puses dara un darīs visu, lai šīs kravas turpinātu iet pa Latvijas dzelzceļu un cauri Latvijas ostām,» norāda BATL vadītājs.
11.08.2022. / Autors: BNN, Ilona Bērziņa / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
