Šī gada gada jūlijā, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būtiskākais cenu kāpuma pieauguma faktors bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Ekonomisti prognozē, ka sabiedrībai tik svarīgajā pārtikas grozā cenu kāpums turpināsies arī turpmākos mēnešus, par ko iepriekš brīdināja arī citu nozaru pārstāvji.
Patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā palielinājās par 0,4% salīdzinājumā ar jūniju.
KAS UN PAR CIK KĻUVA DĀRGĀKS
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+14,7%), kartupeļiem (+8,0%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (+7,2%).
Cenas pieauga mājputnu gaļai (+9,5%), augu eļļai (+21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+8,8%), konditorejas izstrādājumiem (+2,4%), rīsiem (+12,7%). Dārgāks bija jogurts (+7,7%), piena produkti (+3,2%), kā arī sviests (+3,1%).
Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-11,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,8%), cūkgaļa (-3,5%), saldējums (-6,8%), kafija (-1,5%), šokolāde (-4,1%) un augļu un dārzeņu sulas (-4,4%).
KĻŪS VĒL DĀRGĀK
Augošās naftas cenas pasaulē ietekmē ne tikai gāzes tarifus – augustā un septembrī sagaidāms pieaugums maksājumos par siltumu, kā arī jau manāms kāpums elektrības rēķiniem. Pēdējā mēneša laikā pasaules naftas cenas piedzīvojušas svārstības. Tas skaidrojams ar koronavīrusa delta varianta izplatību, kas veicina bažas par pasaules ekonomiku atkopšanās straujumu un turpmāku naftas pieprasījuma pieaugumu, Tā skaidro SWEDBANK ekonomiste Laura Orleāne.
“Tuvākajos mēnešos gaidāms pieaugums arī pārtikas preču cenās. Šīs vasaras karstais un sausais laiks negatīvi ietekmējis daudzu augļu, dārzeņu, ogu, kā arī graudu ražas. Liela daļa produkcijas nogatavojusies ātrāk un vienlaicīgi – liekot noteikt prioritātes ražas novākšanas secībai. Karstais laiks nav vienīgais, kas ietekmē kritumu ražu apjomā – atsevišķos gadījumos trūkst arī darbaspēka ražas novākšanai, kā rezultātā daļa no produkcijas var palikt uz lauka. Tas, visticamāk, paaugstinās ne tikai svaigās produkcijas cenas, bet arī cenas visām saistītajām precēm – sulām, ievārījumiem u.c.,” sacīja ekonomiste.
Arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šī gada otrajā pusē pārtikas cenu inflācija Latvijā turpinās augt, jo, “atšķirībā no degvielas cenām, pārtikas cenas Latvijas veikalos uz pasaules cenu svārstībām reaģē ar vairāku mēnešu nobīdi”. “Pārtikas cenu kāpums pasaulē šobrīd ir saistīts gan ar naftas cenu pieaugumu, gan nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem nozīmīgos pasaules pārtikas audzēšanas reģionos,” komentēja ekonomists.
10.08.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
