Universālais kravu terminālis SIA “Noord Natie Ventspils Terminals” (NNVT) ir viens no veiksmīgākajiem Ventspils brīvostā strādājošajiem uzņēmumiem arī Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos. NNVT valdes loceklis Aivars Gobiņš norāda, ka šādi rezultāti sasniegti, pateicoties uzņēmuma augsta līmeņa pakalpojumu nodrošinājumam, kvalitatīvai prāmju kravu apstrādei, mērķtiecīgai sadarbības partneru piesaistei, kā arī investīcijām termināļa infrastruktūrā un inovatīvai pieejai lielgabarīta kravu apstrādē.
Lielāko kravu apjomu “Noord Natie Ventspils Terminals” veido Ro-Ro kravas, un šo kravu aprite starp Ventspils un Nīneshamnas ostām saglabājusies 2019. gada līmenī, kopā veidojot 2,133 miljonus tonnu. Neraugoties uz to, ka tranzīta nozarei pagājušais gads bijis grūts, NNVT pārvadāto kravas vienību skaits pat palielinājies par 2182 kravas vienībām.
Kravu eksports turas labā līmenī
“Kravu eksports caur NNVT termināli 2020. gadā un šā gada sākumā bijis salīdzinoši labā līmenī, un kokmateriālu un dažādu lauksaimniecības izcelsmes produktu kravu segments pat uzrāda pieaugošu tendenci. Galvenokārt strādājām ar vietējām eksporta kravām – kokmateriāliem, koksnes granulām, kliju granulām, šķeldu, šķembām, rapša granulām, labību, dolomītu, kukurūzu, konteinerkravām un citām kravām. Savukārt, salīdzinot pašreizējo Ro-Ro kravu līmeni ar pirmskrīzes periodu, jāsaka: ja 2019. gadā vairāk kravu vienību bija ar vilcējiem un to vadītājiem, tad pandēmijas laikā vilcēju skaits ir samazinājies, toties par tādu pat procentu pieaudzis treileru skaits bez vilcējiem,” skaidro Aivars Gobiņš. Proti, pēc kravas nonākšanas Ventspils ostā uz prāmja to uzvelk jau NNVT vilcējs, un pa jūru ceļo tikai treileris. Ir ļoti iespējams, ka šāda prakse saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo kompānijām tāds kravu transportēšanas veids ir finansiāli izdevīgāks.
Zeme slēpošanas kalna paaugstināšanai
Līdz šim nebijis projekts bija arī zemes transportēšana no Londonas, Anglijā. Tā nepieciešama Ventspils Piedzīvojumu parka lielā slēpošanas kalna paaugstināšanai. Šī kalna virsotni tuvāko desmit gadu laikā plānots paaugstināt par 7 metriem, kalnam sasniedzot 65 metru augstumu. Kā skaidro Aivars Gobiņš, tā bijusi pirmā no Anglijas vestā izmēģinājuma partija, un uzņēmumam nācies veikt arī sarežģītu organizatorisko procesu. Tā kā zeme tika izrakta būvniecības objektā, tai bija jāveic noteiktas ķīmiskās analīzes, savukārt pēc tās nonākšanas Ventspilī vajadzēja arī atrisnāt tās uzvešanu kalnā ziemas apstākļos.
Jāatzīmē, Piedzīvojuma parka lielais slēpošanas kalns ir unikāls ar to, ka ticis radīts mākslīgi, izmantojot būvgružus un rekonstruējamo ielu nederīgo grunts segumu.
Inovatīvs projekts “zaļākam” transportam
Aivars Gobiņš arī atklāj, ka pašlaik sadarbībā ar “Stena Line” un “Latvijas Dzelzceļu” tiek strādāts pie Baltijā vēl nebijuša inovatīva projekta. Ņemot vērā, ka transports ir viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem un klimata pārmaiņu veicinātājiem, NNVT kopā ar sadarbības partneriem izstrādājuši projektu “zaļākam” kravu transportam. Projekts paredz treileru transportēšanu nevis pa automaģistrālēm, kā līdz šim, bet gan ar speciāliem vagoniem pa dzelzceļu. Šādu metodi jau izmanto Vācijā un Zviedrijā, turklāt šāds kravas treileru transportēšnas veids ir ne vien ekoloģiski tīrāks, bet arī ekonomiski izdevīgāks. Pagaidām gan vēl nav zināms, cik ilgā laikā šis projekts varētu tikt realizēts.
Lielgabarīta kravu svars aug
Viena no NNVT priekšrocībām ir tā tehniskās iespējas un prasmes smagsvara un lielgabarīta kravu apstrādē. “Noord Natie Ventspils terminals” vienīgais Ventspils ostā specializējas šādu nestandarta kravu pārvadājumos. Šo biznesa virzienu uzņēmums attīstīja pirms vairākiem gadiem, un tā iespējas lielgabarīta kravu apstrādē arvien pieaug. Ja pagājušā gada februārī no “Ventspils Andren” ražotnes Kustes dambī uz NNVT piestātni tālākai eksportēšanai uz Upsalu Zviedrijā tika pārvietots 60 tonnas smags skruberis dūmgāzu attīrīšanai, tad 2020. gada beigās uz “Schwenk” cementa rūpnīcu Brocēnos tika transportēts cementa dzirnavu korpuss, kura garums ir 14 metri, diametrs – 4,4 metri, svars – 137 tonnas. Šī neparastā lielgabarīta krava tika izkrauta Ventspils ostā sadarbībā ar “Noord Natie Ventspils Terminals” un nakts stundās transportēta uz Brocēnu cementa rūpnīcu, īstenojot augstākajām drošības prasībām atbilstošu procesu.
“Līdz šim tik smagu kravu savā terminālī no kuģa vēl nebijām cēluši. Izkrāvām to ar cita celtņu palīdzību, bet cementa dzirnavu uzcelšanai uz autotransporta īstenojām savu, NNVT tapušu inovatīvu pieeju. Šobrīd ir skaidrs, ka NNVT iespējams pārkraut arī 200 tonnas smagas kravas, un tas vēl ne tuvu nav mūsu iespēju limits,” stāsta Aivars Gobiņš.
Jāatzīmē, ka šā gada 2. februārī NNVT pārkrāva arī no Spānijas atvestās vēja ģeneratoru torņu sekcijas, kuru smagāko vienību skaits pārsniedza 82 tonnas. Tās domātas Baltkrievijā pie Mogiļevas topošajam vēja ģeneratoru parkam. “Šajā projektā mēs izkonkurējām gan Klaipēdas, gan Ustjlugas ostas, un klients ar NNVT paveikto bija ļoti apmierināts. Ja baltkrieviem vēja ģeneratoru parka projekts ies raiti uz priekšu, tad šogad varam rēķināties vēl ar piecām, sešām šādām kravām,” saka Aivars Gobiņš. Viņš stāsta, ka minēto lielgabarīta kravu apstrādei traucēklis nebija arī tobrīd valdošie nelabvēlīgie laika apstākļi – mīnuss desmit grādu sals, putenis un sniegs. Turklāt nenoliedzams pluss ir arī NNVT spēja nodrošināt smagsvara kravas izbraukšanu uzreiz uz maģistrālās ielas.
Sadarbības līgums ar “Stena Line” uz 20 gadiem
Vēl viens ļoti būtisks jaunums ir uzņēmumu “Stena Line” un “Noord Natie Ventspils Terminals” parakstītais sadarbības līgums uz 20 gadiem, kurš paredz pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils ostas uz Nīnashamnu Zviedrijā. Līgums ietver arī kopīgus ieguldījumus termināļa zonā, lai apmierinātu aktuālās un nākotnes tonnāžas vajadzības.
Divi lieli Ro-Pax prāmji “Stena Scandica” un “Stena Baltica” starp Ventspili un Nīnashamnu sāks kursēt jau šogad, tādējādi piedāvājot gan lielākas ērtības pasažieriem, gan arī par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu. Kā norāda Aivars Gobiņš: “Tagad mūsu sadarbībā ar prāmju operatoru “Stena Line” ir ielikts jauns stūrakmens. Ieguldījumi termināļa infrastruktūrā un lielāki prāmji ļaus tuvākajā nākotnē piesaistīt lielākas kravas un vēl vairāk pasažieru.”
2.03.2021. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: NNVT publicitātes foto
