2023. gadu Ventspils brīvostā strādājošie termināļi noslēguši ar kopā pārkrautiem 10,4 miljoniem tonnu, kas nedaudz pārsniedz gada sākumā izteiktās prognozes. Kā jau tika gaidīts, samazinājies fosilo energoresursu kravu, īpaši naftas produktu, apjoms, bet palielinājies dažādu beramkravu daudzums ostā.
Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs: “Ventspils osta šobrīd pēc būtības ir jaunas identitātes attīstības priekšā. No fosilās enerģijas tranzīta ostas, par kādu tā tika veidota pagājušā gadsimta vidū, tai jākļūst par enerģijas ostu ar lielu uzsvaru uz atjaunīgajiem energoresursiem plašā šī vārda izpratnē. To rāda pasaules tendences, un to nosaka Ventspils ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pieredze darbā ar energoresursu kravām. Tas ir nākotnes virziens, kurp skatāmies, bet kas nav sasniedzams vienā dienā. Un vienlaikus osta, protams, ir dzīvs organisms, kas ir gan svarīgs Latvijas ekonomikas dzinējspēks preču un izejvielu eksportam un importam, gan valsts drošības būtisks elements. Tas ir tas pamats, par kuru ik dienu rūpējamies.”
Ja pirms aptuveni 10 gadiem kravu apgrozījumu Ventspils brīvostā pamatā veidoja lielais energoresursu kravu tranzīts no Krievijas (līdz pat 80-90%), tad šobrīd lielākais tranzītkravu īpatsvars Ventspils ostā ir no Kazahstānas, bet Baltijas valstu kravas sastāda vairāk nekā pusi no kopējā kravu apgrozījuma. Pakāpeniskās tendences, kas aizsākās jau pirms aptuveni 20 gadiem, šobrīd, ģeopolitiskās situācijas ietekmē, protams, strauji paātrinājušās. 2023. gadā pirmo reizi beramkravu, no kurām lielākā daļa ir Kazahstānas izcelsmes akmeņogles, apjoms (4,8 miljoni tonnu) pārsniedzis vēsturisko līderi – lejamkravas. Tieši Krievijas naftas produktu apjoma samazinājums līdz nullei arī galvenokārt noteicis to, ka kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājies par 29,3%. 2023.gadā Ventspils ostā ienāca 1148 kravas kuģi, no tiem 174 tankkuģi un 974 sauskravas kuģi.
Trešā lielākā kravu grupa Ventspils brīvostā jau tradicionāli bija Ro-Ro jeb ar prāmjiem pārvadātās kravas – 1,8 miljoni. 2023.gads Ventspils ostā zīmīgs ar to, ka uzņēmums “Stena Line”, kas jau kopš 2012. gada apkalpo maršrutu starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā, iegādājās tiesības nodrošināt termināļa pakalpojumus Ventspils ostā. “Stena Line Ports Ventspils” ir ļoti svarīgs signāls arī citiem investoriem par to, ka viens no lielākajiem spēlētājiem kuģniecībā par svarīgu bāzes vietu izvēlas Ventspils ostu.
Tā kā Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumu lielākā daļa ir saistīta ar ostu maksām par ostā ienākošajiem kuģiem, kravu apjoma samazinājums tiešā veidā skar arī Ventspils brīvostas pārvaldes budžetu un iespēju realizēt dažādus attīstības projektus. Tomēr Ventspils brīvostas pārvaldes budžets 2023.gadam tika plānots, rēķinoties ar kravu apjoma samazinājumu, līdz ar to minētā situācija nebija pārsteigums un ostas pārvalde tam bija sagatavojusies.
2023.gadā noslēdzās Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotais ostas hidrobūvju atjaunošanas projekts. Piecu gadu laikā Ventspils ostā atjaunoti abi tās moli, priekšostas krasta stiprinājums un krasta nostiprinājumi pie Dienvidu mola. Projekta kopējās izmaksas bija 21,9 miljoni eiro, no kā 15,4 miljoni eiro bija ES Kohēzijas fonda finansējums.
2023.gadā finiša taisnē tika ievadīts Ventspils brīvostas pārvaldes pievedceļu atjaunošanas projekts, kura ietvaros Ventspilī norit 19 pievedceļu posmu gandrīz 13 kilometru garumā atjaunošana vai izbūve. Kopējās projekta izmaksas ir 19,65 miljoni eiro, no kurām 85% sedz Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Gada otrajā pusē ekspluatācijā nodota pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ražošanas ēka Nr. 6. Nomnieks SIA “FORPET BALTIC” ēkā ražo videi draudzīgu iepakojumu, izmantojot vairākkārt pārstrādājamās plastmasas tehnoloģiju un tādējādi pagarinot jau radītās plastmasas mūža ilgumu. Kopumā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma Ventspilī uzbūvētas 12 ražošanas ēkas vairāk nekā 50 miljonu eiro vērtībā. Šajās ēkās radīts ap tūkstoš jaunu darbavietu.
Ventspils brīvosta ir neaizsalstoša dziļūdens osta ar piemērotu infrastruktūru dažāda veida kravu apkalpošanai, kā arī visstraujāk augošā industriālā teritorija Latvijā. Ar kravu pārkraušanu ostā nodarbojas 14 ostas termināļi. Kopā Ventspils brīvostas teritorijā strādā 143 komercsabiedrības, no kurām 32 ar speciālās ekonomiskās zonas statusu.
16.01.2024. / Autors: Ventspils brīvostas pārvalde / Foto: Ventspils brīvostas pārvalde
