Ir ļoti svarīga neatliekama un steidzama vienotā tranzīta koridora piedāvājuma izstrāde, kā arī stratēģisks valsts redzējums par tranzīta nozares attīstību un jāpieņem stratēģiskie dokumenti nozares tālākai darbībai. Tā vienojās Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) rīkotās diskusijas Jaunās nodokļu reformas ietekme uz transporta un loģistikas nozari strauji rūkošo kravu apjomu situācijā dalībnieki. Diskusijas rezultātā tapušos priekšlikumus iesniegs ministru prezidentam un satiksmes ministram.
BATL prezidente Inga Antāne, diskusijā iezīmēja tranzīta nozares pašreizējo situāciju, atgādinot, ka šī nozare ik gadu Latvijas tautsaimniecībā ienes miljardu eiro, kā arī nodarbina vairāk nekā 80 tūkstošus darbinieku. Norādot, ka Baltijas jūras austrumu krastā ir pasaulē vislielākā ostu konkurence, kur nelielā teritorijā konkurē 12 ostas, Antāne uzsvēra, ka kopējais pārkrauto kravu apjoms ir stabils ar nelielu pieauguma tendenci, kamēr Latvijas ostas ik gadu zaudē kravu apjomus.
Raksturojot pašreizējo situāciju, viņa atgādināja, ka Krievija savas energoresursu un pārējās kravas politiski un stratēģiski ir nolēmusi novirzīt uz savām ostām, kas pēdējos gados piedzīvo strauju izaugsmi, arī šogad ir prognozējams kravu apjoma kritums Latvijā, nodokļu reformas rezultātā, paaugstinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, tranzīta nozare vēl vairāk zaudēs savu konkurētspēju, valdība ir pateikusi striktu nē Nord Stream2 projektam, kas Latvijas tautsaimniecībā ienestu ap 25 miljoniem eiro, nav izstrādāts vienotais tranzīta koridora piedāvājums un nav pieņemta virkne stratēģisku dokumentu.
Auditorkompānijas PriceWaterhouseCoopers (PWC) konsultāciju nodaļas vadītāja Baiba Apine norādīja, ka Krievijas, Baltkrievijas Kazahstānas, kā arī Ķīnas, no kurienes Latvija vēsturiski ir saņēmusi tranzīta kravas un kas tiek minēti kā potenciālie kravu avoti, nākotnes perspektīvas nav spīdošas, vienlaikus atgādinot, ka pat neliela daļa tranzīta kravu no šīm lielvalstīm būtu liels ieguvums Latvijai.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka Eiropā pieprasījums pēc oglēm un gāzes no Krievijas saruks, jo arvien lielāku lomu Eiropas enerģētikā spēlēs sašķidrinātā gāze no Amerikas, turklāt kravu plūsma no Ķīnas nespēs kompensēt tos zaudētos apjomus, ko Latvija pazaudējusi līdz ar naftas cauruļvada slēgšanu. Pēc viņa ieskatiem, Latvija ir nogulējusi savas iespējas attīstīt alternatīvu kravu plūsmu tranzīta kravām, tādēļ atgūt iekavēto nebūs vienkārši.
Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste raksturoja Latvijas nodokļu reformas piedāvājumu, kas tautsaimniecībai kopumā ir labvēlīgs. Akcīzes nodokļa palielinājums degvielai var negatīvi ietekmēt transporta sektora uzņēmumus, tomēr darbaspēka nodokļu samazinājums darbosies pretējā virzienā, atvieglojot uzņēmumu izmaksas.
Ventspils Tirdzniecības ostas valdes loceklis Jānis Hāze atgādināja, ka, salīdzinot ar Krievijas Ziemeļrietumu ostām, Latvijas transportēšanas koridors ir ievērojami dārgāks, tomēr, neskatoties uz to, Latvija turpina apkalpot Krievijas kravas. Taču šajā situācijā celt dzelzceļa tarifus būtu pilnīgs neprāts un padarītu Latvijas tranzīta koridoru absolūti nekonkurētspējīgu.
Diskusijas dalībnieki vienojās šajā diskusijā tapušos priekšlikumus iesniegt valdībai un Satiksmes ministrijai. Priekšlikumi paredz prasīt valdībai lūgt izstrādāt stratēģisku redzējumu par tranzīta nozares attīstību, izstrādāt elastīgu un konkurētspējīgu dzelzceļa tarifu sistēmu vienādu uz visām ostām jeb vienoto tranzīta koridora piedāvājumu, kā arī pieņemt stratēģiskos dokumentus nozares tālākai attīstībai, piemēram, indikatīvo dzelzceļa attīstības plānu, jaunu ostas programmu, kā arī citus. Tāpat tiek lūgts iesaistīties konstruktīvā diskusijā nozares attīstības veicināšanai, lai to pilnvērtīgi varētu uzskatīt par vienu no prioritārajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv
