Latvijas uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022.gada janvārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal pozitīvs
Pēc trīs mēnešu perioda 2021.gada nogalē, kad uzņēmēju noskaņojums mazumtirdzniecībā bija negatīvs, 2022.gada janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pieaudzis un sasniedz pozitīvu vērtību 1,3. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,5 procentpunktiem. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, automobiļu un to detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā. Vispesimistiskākie janvārī bijuši uzņēmēji pārtikas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs bija –12,5, un, salīdzinot ar decembri, tas samazinājies par 4,3 procentpunktiem.
Janvārī 14% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs, salīdzinot ar decembri, samazinājies par diviem procentpunktiem. 11% mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo finansiālas grūtības. Šis rādītājs janvārī sasniedzis augstāko vērtību pēdējo divu gadu laikā. Savukārt Covid-19 ietekmi kā būtisku saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru atzīmējuši 44% respondentu, un šis rādītājs, salīdzinot ar decembri, nav būtiski mainījies. Nosaucot saimniecisko darbību ierobežojošos faktorus, respondenti janvārī ir minējuši arī energoresursu cenu pieaugumu un dažādas loģistikas problēmas, bet pagaidām šo respondentu īpatsvars ir neliels.
Pakalpojumu sektorā vispozitīvāk noskaņoti apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji
Arī pakalpojumu sektorā 2022.gada janvārī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs ir pozitīvs (4,3), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par 5,0 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari.
Vispesimistiskākie janvārī bijuši uzņēmēji izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, kur konfidences rādītāji bija attiecīgi –41,4 un –56,7.
Izmitināšanā, salīdzinot ar decembri, rādītājs pieaudzis par 23,6 procentpunktiem, bet ēdināšanā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 2,4 procentpunktiem. Trešā īpaši pesimistiskā pakalpojumu nozare janvārī bija apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, kur konfidences rādītājs sasniedzis zemāko vērtību pēdējā gada laikā –56,7. Savukārt visoptimistiskākais noskaņojums janvārī bijis finanšu (22,0) un apdrošināšanas (40,7) pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmējiem datorprogrammēšanas (20,4) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē (20,0).
Pasta un kurjeru nozarē, kur decembrī bija visaugstākā konfidences rādītāja vērtība pakalpojumu sektorā, janvārī tas samazinājies par 19,1 procentpunktu un tagad ir 16,7. Kopumā janvārī noskaņojums bija pozitīvs 16, bet negatīvs 12 pakalpojumu apakšnozarēs. Divās nozarēs konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.
29% pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par diviem procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28% līmenī.
Būvnieku noskaņojums ievērojami uzlabojies
Konfidences rādītājs būvniecībā janvārī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir –5,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 7,7 procentpunktiem. Lai gan joprojām negatīvs, rādītājs sasniedzis augstāko vērtību kopš 2019.gada jūnija, kad konfidences rādītājs būvniecībā bija –4,4. Salīdzinot ar decembri, janvārī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskākas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.
Janvārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi (norādījuši 46% respondentu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada janvārī). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 31% aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par diviem procentpunktiem. Savukārt par diviem procentpunktiem samazinājies uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības (12% respondentu).
Covid-19 negatīvo ietekmi janvārī atzīmējuši 7% uzņēmumu, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā decembrī. 18% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaugums par sešiem procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums nedaudz uzlabojies, bet joprojām negatīvs
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs janvārī salīdzinājumā ar decembri uzlabojies par 0,7 procentpunktiem un ir –1,0. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā citu transportlīdzekļu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas. Savukārt samazinājums ir cita veida ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.
Salīdzinot ar decembri, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, savukārt pieaugusi darbaspēka trūkuma ietekme (abus faktorus norādījuši 28% aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 ietekmi janvārī atzīmējuši 10% apsekoto uzņēmumu (saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī elektroenerģijas, izejvielu cenu kāpums. 30% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.
2022.gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,3, (iepriekšējā mēnesī – 99,9). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes. Janvāra mēneša ekonomikas sentimenta rādītāja vērtības samazināšanos visvairāk ietekmējis tieši patērētāju pesimistiskais noskaņojums.
10.02.2022. / Autors: BNN / Foto: Pexels
