Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) ziņo, ka apkopotie nozares deviņu mēnešu dati liek secināt: patlaban šajā biznesā nevalda garlaicība. Īpaši izjūtams ir ceļojumu apdrošināšanas un, jo īpaši, ceļotājiem izmaksāto atlīdzību «bums».
LAA prezidents Jānis Abāšins gada sākumā sniegtā intervijā teica: «Gribētos cerēt uz 5% pieaugumu apdrošināšanas tirgū arī šogad.» Kopumā deviņos mēnešos apdrošināšanas prēmijas Latvijā sasniedza 489,8 miljonus eiro. Tas ir par 17% vairāk nekā pērn.
Divciparu prēmiju pieaugums bijis visos lielākajos apdrošināšanas veidos, izņemot dzīvības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanā – par 18%, un tā ieņem tirgus līdera lomu; KASKO – par 22%; OCTA – par 33%; īpašuma apdrošināšanā – par 14%. Savukārt dzīvības apdrošināšanā ir vien 4% kāpums.
Ceļojumu apdrošināšana, deviņos mēnešos augot par 70%, apjomu ziņā atgriezusies pirmspandēmijas laikā.
Atlīdzības kopumā augušas ievērojami straujāk par prēmijām – par ceturto daļu jeb 25%, sasniedzot 317,4 miljonus eiro. Daudz lielākas summas nekā pērn klientiem izmaksātas veselības apdrošināšanā (+22%), dzīvības apdrošināšanā (+48%), KASKO (+24%), OCTA (+15%) un īpašuma apdrošināšanā (+7%). Ceļojumu apdrošināšanā atlīdzības izmaksu kāpums ir 182%!
Šogad deviņos mēnešos ir noslēgti 1,65 miljoni OCTA līgumu, no tiem populārākie ir ar triju mēnešu termiņu – 32,5% no visiem noslēgtajiem līgumiem. Tad seko līgumi 12 mēnešiem – 31,4% – un 1 mēnesim – 24,7%. Vidējā OCTA atlīdzība sasniegusi gandrīz 1400 eiro. LAA atgādina, ka šogad septembrī tika veikta arī vēsturiski lielākā izmaksa no Garantijas fonda par Latvijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu – vairāk nekā 250 tūkstoši eiro.
OCTA jomā bažas rada norises ap Garantijas fondu – šogad tas sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, paslīdot zem 15 miljonu apjoma. Tādēļ automātiski dubultojās apdrošinātāju obligātie atskaitījumi Garantiju fondam.
Nozare redz, ka ar paaugstinātām iemaksām nevar labot to, kas ir sabojāts sistēmiski.
Garantijas fondam kā vienīgajam Eiropā ir uzliktas neatbilstošas funkcijas, kas būtu jādara sociālam budžetam vai citiem valsts instrumentiem. Tāpat bažas par fonda nākotni rada 2021.gadā pieņemtā ES direktīva. Tā paredz, ka no 2023.gada Garantijas fondam būs jāuzņemas arī saistības, kas radušās no Latvijā reģistrēto apdrošinātāju darbības citās Eiropas valstīs to maksātnespējas gadījumā. Tādēļ šobrīd aktīvi tiek strādāts pie jauna fonda finansēšanas modeļa, cerot arī uz valsts atbalstu šajā jautājumā.
Būtisks iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir arī ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības Balva vietā. Kopējais saistību apmērs ir 5,6 miljoni eiro. Šī gada aprīlī noslēdzās maksātnespējas process, un Garantijas fonds rezultātā neko nesaņēma, jo atgūto līdzekļu pietika vien darbinieku un valsts prasījumiem, savukārt citu kreditoru prasības palika neapmierinātas.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā ar citu Baltijas jūras valstu Zaļās kartes (ZK) birojiem šī gada aprīlī panāca vienošanos par sadarbības pārtraukšanu ar Krievijas un Baltkrievijas ZK birojiem agresorvalstu Ukrainā uzsāktās karadarbības dēļ. Noslēgtā vienošanās paredz, ka sadarbības līgums ar Krievijas un Baltkrievijas birojiem vēl būs spēkā līdz 2023.gada 5.maijam. No šī datuma autovadītāji, kuri vēlēsies izbraukt uz šīm valstīm, nevarēs iegādāties ZK Latvijā, viņiem būs jāformē robežapdrošināšanas līgumi uz robežas.
LTAB iniciatīva, kas aicina paplašināt stāvvietu izmērus, vietnē Manabalss.lv ir savākusi 10 tūkstošus atbalstītāju, un tiek gatavots pieteikums Saeimai, lai virzītu grozījumus normatīvajos aktos.
13.12.2022. / Autors: BNN / Foto: ĀM sociālās kampaņas plakāts (ilustratīvs attēls), Ārlietu ministrija / Flickr
