Satiksmes ministrija (SM) ziņo, ka iepriekšējā mēnesī Latvijas lielajās ostās kopumā pārkrautas 3,55 miljoni tonnu kravu, un tas, salīdzinājumā ar martu, ir samazinājums par apmēram ceturto daļu jeb 1,09 miljoniem tonnu.
Aprīlī savu ietekmi uz kravu apgrozījumu ostās jau uzrādīja Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret šo valsti un Baltkrieviju noteiktās starptautiskās sankcijas. SM prognozē, ka turpmāk šis faktors atstās arvien nozīmīgāku iespaidu uz tranzīta nozares darbu.
“Lai gan kopumā gada pirmajos mēnešos tranzīta nozarē dinamika ir pozitīva, ņemot vērā nenoteiktību loģistikas nozarē un globālos satricinājumus, ilgākā laika posmā uz šiem rādītājiem jāraugās piesardzīgi,” tā SM izplatītajā paziņojumā situāciju vērtē satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš uzsver, ka turpmāk liela nozīme būs sadarbībai ar Vidusāzijas valstīm, ar kurām notiek aktīvs darbs jaunu kravu piesaistei.
Gada pirmajos četros mēnešos lielajās ostās tika pārkrauti 3,24 miljoni tonnu akmeņogļu – tas ir pieaugums par 16 reizēm, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu periodu. Taču aprīlī pārkrautie 795,3 tūkstoši tonnu akmeņogļu tomēr jau ir samazinājums par 26% attiecībā pret martu. Visvairāk akmeņogļu aprīlī pārkrauts Ventspils ostā – 461,3 tūkstoši tonnas. Tai seko Rīgas osta ar 331,2 tūkstošiem tonnu un Liepājas osta ar pārkrautiem 2,8 tūkstošiem tonnām ogļu.
Samazinājums par 27% aprīlī attiecībā pret martu bija arī naftas produktu kravām. Kopumā ostās aprīlī pārkrauti 569,2 tūkstoši tonnu naftas produktu. Arī šajā segmentā līdere bijusi Ventspils osta ar pārkrautu 431,1 tūkstoti tonnu naftas kravu. Rīgai aprīlī ticis 108,9 tūkstoši tonnu, Liepājai – 28,2 tūkstoši tonnu naftas produktu.
Sankciju ietekmē būtiski ir sarucis ķīmisko beramkravu apjoms – kopumā šogad pārkrautas 478,9 tūkstoši tonnu šī kravu veida. Tas ir par 21,7% mazāk nekā pagājušajā gadā pirmajos četros mēnešos. Turklāt ievērojami samazinājies ķīmisko beramkravu apjoms aprīlī pret martu: tika pārkrautas tikai 20,7 tūkstoši tonnu kravu, un tas samazinājums par 83%.
Ģenerālkravu grupā gada pirmajos četros mēnešos ir pieaugums par 10,4% attiecībā pret pagājušo gadu – pārkrautas 4,54 miljoni tonnu kravu. Tajā skaitā konteinerkravu apjoms palielinājās par 12,5% un sasniedza 1,61 miljonu tonnu. Līdere šajā kravu grupā gan aprīlī, gan gada pirmajos četros mēnešos kopumā bija Rīgas osta. “Ro-ro” kravu segmentā pieaugums janvārī–aprīlī bija 18,4%, kokmateriāli šogad pārkrauti par 2,2% vairāk, savukārt metāla kravās turpinās samazinājums, un tās pārkrautas par 50,5% mazāk.
Dzelzceļa kravu pārvadājumi gada pirmajos četros mēnešos attiecībā pret 2021. gadu palielinājušies par 20,3%. Kopumā ir pārvadātas 9,06 miljoni tonnu kravu, un pusi no šīm kravām veido eksporta pārvadājumi. Aprīlī turpinājās izmaiņas kravu izcelsmes valstīs: vēl par 28,9% samazinājās kravu pārvadājumi no Krievijas; par 21% – no Baltkrievijas; savukārt aprīlī attiecībā pret martu par 112% pieauga Uzbekistānas kravas; par 10,7% – no Kazahstānas vestās kravas.
20.05.2022. / Autors: Rita Krasta / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
