Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.
“Atbildīgās Satiksmes minsitrijas un VAS “Latvijas Dzelzceļš” izlikšanās, ka tranzīta nozarē “viss kārtībā” jau kļuva par bīstamu manevru Latvijas tautsaimniecībai. Analizējot pēdējo trīs gadu statistikas rādītājus, Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomi strauji samazinās un šobrīd nav nekādu priekšnosacījumu, lai situācija Latvijā uzlabotos. Lai izvairītos no krīzes tranzīta nozarē, šobrīd atbildīgajai Satiksmes ministrijai un valdībai kopumā būtu steidzami jārīkojas un jāpieņem atbildīgi lēmumi nozares konkurētspējas uzlabošanai, pretējā gadījumā krīzes radītās sekas atstās negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, budžeta ieņēmumiem, iedzīvotāju labklājību. Saeimas Tautsaimniecības komisijas šīs dienas sanāksme nozīmē, ka nozare ir sadzirdēta”, norādīja Inga Antāne, BATL prezidente.
Asociācija norāda, ka lielu kritikas devu ir pelnījis dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas apmērs, kas no kopējās cenas veido 70% – 75%, tādējādi ierobežojot pārvadātāju iespējas piedāvāt klientam konkurētspējīgu cenu. Tranzīta koridora efektivitāte valstī ir atkarīga no ilgtermiņa valsts politikas stratēģijas. Šobrīd to grūti nosaukt par veiksmīgu, jo šādas vienotas politikas, kas atbilstu patiesai situācijai, iztrūkst.
Asociācija iepazīstināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju ar asociācijas izstrādāto rīcības plānu tranzīta nozares konkurētspējas paaugstināšanai. BATL aicināja Tautsaimniecības komisiju ņemt vērā patieso situāciju nozarē, nevis mānīgo “relatīvi nelielu kravu pieaugumu”. Ja valdība steidzami nepieņems svarīgus lēmumus un nesāks rīkoties, tad, iespējams, tai drīzumā būs jāpārskata budžeta ieņēmumu prognozes, kā arī jādomā par jaunām sociālām atbalsta programmām nozarē strādājošajiem.
“Pārdroši ir cerēt, ka situācijas pasliktināšanās nozarē neradīs pietiekami nopietnas konvulsijas Latvijas ekonomikā. Latvija ir sliežu lielvalsts, jo Eiropā esam līderi sliežu garumā uz vienu iedzīvotāju. Lai šādu infrastruktūru “Latvijas Dzelzceļš” uzturētu, ir jāpārvada 60 miljoni tonnu kravu gadā. Pēc mūsu aplēsēm jau šobrīd pietrūkst 15 – 25 miljoni tonnu un turpmākajos gados iztrūkums tikai pieaugs. Tāpēc valdībai šobrīd būtu vairāk jādomā par tarifa konkurētspēju un jāanalizē, vai dažādi mega investīciju projekti, kā, piemēram, elektrifikācija, neatstās ietekmi uz to un to nesadārdzinās. Par tarifa nekonkurētspēju Eiropas Savienībā jau informēja EK sagatavotais ziņojums pirms vairākiem gadiem”, norāda biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) prezidente Inga Antāne.
BATL jau informēja, ka šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS “Latvijas dzelzceļš” padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties, jo sarunas ar atbildīgo Satiksmes ministriju ir nonākušas strupceļā. Asociācija, redzot patieso situāciju tirgū un reģionā, nevar piekrist ministrijas paustajam viedokliem, ka situācija nozarē ir stabila un nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi tās glābšanai.
Jau vairākus gadus atbildīgā par nozari Satiksmes ministrija izliekas nedzirdam par nozares problēmām un nepieciešamību iesaistīties to risināšanā politiskā un starpvaldību līmenī, kā to dara kaimiņvalstīs. Nekompetenti un nozari graujoši lēmumi, formāla atrakstīšanās, komunikācijas trūkums ar nozari un nekā nedarīšana daudzu gadu garumā ir novedusi pie situācijas, ka otra lielākā tautsaimniecības nozare, kura veido nozīmīgu pienesumu IKP un nodarbina desmitiem tūkstošu darbinieku, ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā.
Šobrīd valsts līmenī nozares dokumenti ir veidoti haotiski un balstoties uz novecojušu un pārāk optimistisku situācijas analīzi, nozarē valda nevienlīdzīgi konkurences nosacījumi dažādām ostām, kā arī trūkst politiskā griba sakārtot nozari, iespējams uz laiku atsakoties no šobrīd riskantiem un investīciju ziņā nelietderīgiem projektiem. Tāpat nepieciešams veicināt valdības un valsts augstāko amatpersonu līdzdalību jaunu stratēģisku partneru piesaistē, kas rezultētos patiešām veiksmīgā sadarbībā, nevis “sarkano lentīšu” griešanas pasākumos.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
