Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.
Tomēr septiņi no katriem desmit pieaugušajiem būtu ieinteresēti veidot savu biznesu, ja vien uzņēmumā nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi un jāriskē.
Gatavību izmēģināt savu biznesu ar nosacījumu, ka tas neprasītu lielus līdzekļus un risku visaktīvāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Puse no viņiem apgalvo, ka noteikti dibinātu uzņēmumu ar iepriekš minētajiem nosacījumiem, bet vēl 40% šādu iespēju vismaz apsvērtu.
Jauno uzņēmēju centra (JUC) konsultants Aivars Timofejevs, komentējot dažādas iespējas, kā sākt biznesu, uzsver, ka patiesībā liels starta kapitāls nav obligāts priekšnosacījums veiksmīgam biznesam: “Kapitāla trūkums bieži tiek pieminēts kā iegansts (retāk – iemesls), lai neizietu no savas komforta zonas. Ir ļoti daudz iespēju uzsākt biznesu bez naudas. Tiesa, tas prasa vairāk darba. Te arī jāpiebilst, ka atrast naudu labām idejām nav grūti. Ir daudz dažādu veidu, kā piesaistīt investoru, piemēram, crowdfunding vai peer to peer lending platformas.”
Viņš norāda, ka franšīze noteikti būtu piemērota tiem, kas grib saglabāt salīdzinošu drošību, bet tai pat laikā iegūt neatkarību.
Arī Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica uzskata, ka franšīze ir viens no drošākajiem veidiem, kā izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā: “Kļūstot par lielas, stabilas kompānijas franšīzes vadītāju, nav nepieciešams liels starta kapitāls, turklāt jaunais uzņēmējs var nepārtraukti saņemt konsultācijas un pilnveidot zināšanas.”
Kā piemēru Judovica sniedz tirdzniecības vietu vadītājiem Narvesen akadēmiju, kurā var iegūt vērtīgas zināšanas biznesa vadībā. Judovica piebilst, ka franšīzes biznesa modelis ļauj efektīvi nodalīt atbildības. Atbalsta birojs var rūpēties par zīmola stratēģisko attīstību, centralizētiem iepirkumiem un investīcijām, savukārt franšīzes ņēmējs koncentrējas uz augstas kvalitātes pakalpojumiem klientam.
Lai arī daudzi aptaujātie pauduši ieinteresētību izmēģināt savu biznesu, praksē tikai nedaudzi to arī izdara, atzīst Timofejevs: “Šajā ziņā īpaši neatšķiramies no pārējās Eiropas. Mūsu problēma ir tā, ka no tiem, kas izsaka gatavību sākt savu biznesu, salīdzinoši neliela daļa jeb ap 10% ir tādi, kas to reāli uzsāk.”
Taču pēdējā laikā sāk veidoties arvien vairāk uzņēmumu, tieši pateicoties informācijas izplatīšanai sociālajos medijos. “Kāds, piemēram, kaut ko izgatavojis vai palīdzējis (sniedzis pakalpojumu) bez atlīdzības, un informācija tiek izvietota sociālajā medijā. Par to uzzina plašāks cilvēku loks, kam interesē konkrētais produkts vai pakalpojums. Rezultātā cilvēks saņem arvien vairāk pasūtījumu un vairs nav gatavs to darīt par velti. Nākamais solis šādā situācijā ir JUC apmeklējums ar jautājumu, kā no tā visa izveidot savu biznesu,” turpina Timofejevs.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
