Atbildīgu izaicinājumu un pārbaudījumu, bet arī neaizmirstami pozitīvu mirkļu piepildīts bijis aizvadītais gads Ventspils brīvostā. Ne mazāk atbildīgs solās būt nākamais – 759., ja skaitām no brīža, kad Ventspils osta pirmo reizi rakstos minēta. Bet šoreiz atskatīsimies uz 2021. gada spilgtākajiem mirkļiem.
Stena Line ilgtermiņa plānus saista ar Ventspils brīvostu
Gada sākumā ietekmīgais prāmju operators Stena Line un Ventspils brīvostā strādājošais Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) parakstīja līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas. Kā ventspilniekiem redzamākais lielo attīstības plānu simbols 2021. gadā no Ventspils sāka kursēt 222 metrus garais prāmis Stena Scandica, kas ir par 30% ietilpīgāks nekā iepriekšējie. Turklāt septembrī Stena Line paziņoja par divu pilnīgi jaunu prāmju piesaisti Ventspils līnijai no 2022. gada. Šie jaunie E-Flexer tipa prāmji būs 240 metru gari, tajos būs 263 kajītes, 1200 pasažieru vietas, 3600 līnijmetru kravu vienībām, kas ļaus palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%. Ro-Ro jeb ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms jau vairākus gadus ir nozīmīga daļa Ventspils ostas kopējā kravu apjomā. Bet vēl daudz lielāka ir stabilas prāmju satiksmes nozīme jaunu investoru piesaistē, jo ātri un ērti aizsniedzams Skandināvijas reģions preču eksportam ir būtiska Ventspils priekšrocība.
Darbu sāk divas jaunas rūpnīcas
2021. gada sākumā jaunajā, pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētajā rūpnīcā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā savu darbību paplašināja viens no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem HansaMatrix, kurš jau kopš 2007. gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu.
Savukārt septembrī Ganību ielā 103 svinīgi tika atklāta jaunā polikarbonāta plākšņu un piederumu ražotne ULTRAPLAST EU. Uzņēmumam ir vērienīgi attīstības plāni, tuvākajā laikā īstenojot vairāku attīstības posmus. Plānots izveidot mūsdienīgu augsto tehnoloģiju lokšņu plastmasas ražošanu ar kopējo jaudu 10 tūkstoši tonnu gatavās produkcijas gadā, kas nodrošinās darba vietas 60 darbiniekiem.
Ventspils brīvostas pārvalde uzbūvējusi jau 11 ražošanai paredzētas ēkas, tā pilsētas industriālajā attīstībā ieguldot jau vairāk nekā 50 miljonus eiro.
Pabeigta Ziemeļu mola atjaunošana
2021. gadā noslēdzās pēdējo gadu lielākie būvniecības darbi Ventspils brīvostā – lielākās ostas hidrobūves – Ziemeļu mola – atjaunošana, kas izmaksāja vairāk nekā 12 miljonus eiro. Līdz ar to faktiski var teikt, ka ilgus gadus gaidītā Ventspils jūras vārtu atjaunošana tika pabeigta. Ventspils Dienvidu mola 2,4 miljonus eiro vērtie atjaunošanas darbi noritēja 2018. gadā, bet Ziemeļu mola atjaunošana sākās 2019. gadā.
Ziemeļu mols ir viena no stratēģiski nozīmīgākajām ostas hidrobūvēm. Mols ir pusotru kilometru gara būve, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no viļņiem, ledus un smilšu sanesumiem. Atšķirībā no Dienvidu mola Ziemeļu mols papildus pilda arī rūpnieciskas funkcijas, jo tur ierīkotas svarīgas komunikācijas, kas kalpo kuģu iekraušanai.
Pievedceļu atjaunošana turpinās
Ventspils brīvosta ir vienīgā ostas pārvalde Latvijā, kas veikusi un veic tik grandiozas investīcijas pilsētas infrastruktūrā, kas vienlaikus, protams, kalpo arī ostas vajadzībām. Kopējais ielu posmu skaits Ventspilī, ko atjaunojusi vai izbūvējusi Ventspils brīvostas pārvalde, pārsniedz 60.
2021. gadā tika pabeigta seguma un apgaismojuma atjaunošana Rūpniecības ielas posmā no dzelzceļa pārbrauktuves pie rotācijas apļa krustojumā ar Durbes ielu līdz dzelzceļa pārbrauktuvei pie Apvedtilta. Kopējās izmaksas ~360 tūkstoši eiro.
Plosta ielā atjaunots savu laiku nokalpojušais asfaltbetona segums un uzstādīts jauns apgaismojums. Daļa no šī projekta bija arī lielgabarīta kravu piebrauktuves izbūve un sakārtošana iepretim Ventspils Valsts 1. ģimnāzijai Brīvības ielā. Šīs vietas sakārtošana bija nepieciešama īpaši lielo kravu izvešanai no termināļa vai nogādei uz to.
Jūnijā atklātā konkursa uzvarētājs SIA CTB uzsāka Ventas tilta seguma virskārtas atjaunošanas darbus. Lai gan pēc līguma nosacījumiem seguma atjaunošanas darbus vajadzēja pabeigt augustā, būvuzņēmējs nespēja iekļauties termiņos. Par termiņu kavēšanu līgumā noteiktajā kārtībā tiks piemērotas soda sankcijas. Turklāt ne Ventspils brīvostas pārvaldi kā darbu pasūtītāju, ne būvuzraugus neapmierina darbu kvalitāte. Būvuzņēmējam SIA CTB konstatētie defekti būs par saviem līdzekļiem jānovērš.
Tikai nedaudz pietrūka, lai līdz ziemai paspētu pilnībā pabeigt Kaiju ielas pārbūvi Pārventā. Tur tika pilnībā pārbūvēts ielas segums, izbūvēta lietusūdens kanalizācija un apgaismojums. Darbi ir finiša taisnē, tomēr Latvijas ziemai raksturīgajos laika apstākļos nav iespējams darbus pabeigt pietiekami kvalitatīvi, tāpēc tika nolemts ņemt būvdarbu tehnoloģisko pārtraukumu līdz pavasarim, kad gaidāmi ielu būvniecībai piemēroti laika apstākļi.
Caurspīdīgāka Ventspils brīvostas reklāmas līdzekļu piešķiršana
Lai sniegtu atbalstu ventspilnieku sporta un kultūras aktivitāšu īstenošanā, kā arī padarītu caurspīdīgāku Ventspils brīvostas reklāmas līdzekļu izlietojumu, 2021. gadā Ventspils brīvostas pārvalde izsludināja publisku pieteikšanos iespējai reklamēt brīvostu, startējot sporta sacensībās un organizējot dažādus sporta un kultūras pasākumus. Rezultātā tika nolemts piešķirt reklāmas līdzekļus 28 organizācijām.
Vairāk vietējo kravu, atgriežas akmeņogles
2021. gads bija izaicinājumu pilns Ventspils brīvostā strādājošajiem termināļiem. Konkurence par kravām starp stividoriem Baltijas valstu ostās ir ļoti sīva, turklāt tranzītkravu apjomus būtiski ietekmē ģeopolitiskie apstākļi. Tomēr šis gads parādījis vairākas interesantas tendences. Pirmā – vietējo kravu nozīme laikā, kad samazinās tranzītkravu apjoms caur Latviju, pieaug, un gan brīvostas pārvalde, gan termināļi ir gatavi elastīgi pielāgoties tirgus prasībām, lai konkurētu. Tā, piemēram, Kālija parks, kas savulaik tika būvēts minerālmēslu pārkraušanai, pēc nozīmīgām investīcijām savā infrastruktūrā tagad pieņem arī graudu kravas. Tajās kravu grupās, kas nav tieši atkarīgas no ģeopolitiskiem apstākļiem, jau ilgstoši vērojams stabils pieaugums – Ro-Ro kravas, koksnes produkti, lauksaimniecības produkti, šķidrā ķīmija, metāli u.c. Turklāt gada otrā puse iezīmēja pozitīvas tendences akmeņogļu pārkraušanā. Laikā, kad Krievija savas akmeņogļu kravas pārvirzījusi uz savām ostām, Ventspils brīvostai izdevies ieinteresēt Kazahstānas akmeņogļu pārvadātājus.
Kuģu remontam un apkopei izvēlas Ventspili
Sadarbojoties vairākiem pakalpojumu sniedzējiem Ventspils brīvostā, izdevies pilnveidot kuģu remontdarbu piedāvājumu, ko kuģu kompānijas līdz šim Ventspilī izvēlējās reti. Šāda pakalpojuma piedāvāšanai aktīvākas līdz šim bijušas citas ostas, lai gan arī Ventspils ostā ir visi priekšnoteikumi attiecīgu darbu veikšanai. Brīvostas pārvalde, iesaistot ostas uzņēmējus, nolēma mērķtiecīgi strādāt piedāvājuma sagatavošanā kuģu kompānijām, lai konkurētu arī šo pakalpojumu tirgū. Kuģu remontam tiek izmantota 37. piestātne pie Dienvidu mola, kur kravu pārkraušana nevar notikt. Lielākie ieguvēji no šāda pakalpojuma sniegšanas ir Ventspils uzņēmēji: kuģu aģenti, ūdenslīdēju un dažādu remonta pakalpojumu sniedzēji.
5.01.2022. / Autors: Ventspils Brīvostas pārvalde / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
