Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ieva Lūka/LETA
Lai gan pēdējā laikā Ventspils augstāko amatpersonu izteikumi vedina domāt, ka ostas pilsēta atmetusi ar roku centieniem piesaistīt jaunas tranzīta kravas, bet visu uzmanību virza pilsētas attīstībai industrializācijas virzienā, tomēr ekonomikas eksperti uzsver, ka ar ražošanu nekad nevarēs nopelnīt un gūt tādus ienākumus kā no tranzīta, tādēļ vienlaikus ir jādomā abos virzienos.
Baltijas asociācijas – transports un loģistika prezidente Inga Antāne norāda, ka Ventspils osta ir viena no Eiropas Savienības jūras ostām, kas dod iespējas izmantot vienotā tirgus priekšrocības. Ventspils brīvostai un pašvaldībai sazobē ar brīvostas uzņēmumiem šobrīd ir jādara viss, lai novērstu jebkurus juridiskus, tehniskus un ekonomiskus šķēršļus Ventspils ostas darbības stabilizācijai un turpmākai attīstībai. Pēc viņas domām, industrializācija ir apsveicama kā biznesu diversifikācijas veids, taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no tā, kas ir gadiem veidots un kas ir Latvijas dabas bagātība – neaizsalstoša dziļūdens osta, kas spēj pārkraut lielus kravu apjomus. “Ventspilij ir aktīvi jāstrādā visos virzienos, kas spēj ienest pilsētai un tās iedzīvotājiem papildu ienākumus,” uzsver Antāne.
Kā atgādina Swedbank ekonomikas eksperts Mārtiņš Kazāks, tas, ka Krievija no 2018.gada plāno eksportam izmantot tikai savas valsts ostas un atteikties no tranzīta uz trešajām valstīm, bija zināms jau pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir tikai loģiski pilsētai, kuras galvenais ienākums bija naftas un naftas produktu tranzīts no Krievijas, meklēt citus pilsētas attīstības virzienus. Taču viņš ir pārliecināts, ka Ventspilī strādājošais Vitol, kas ir liels naftas produktu tirgotājs, turpinās kravas vest caur Ventspils ostu, pērkot tos Krievijā, jo vienkārši uzņēmumam šajā pilsētā ir jaudas.
“Nevajag sliedes tagad nosūtīt pārkausēšanai uz Liepājas metalurgu,” ironiski norāda Kazāks, uzsverot, ka tranzīts caur Ventspili nebūs tādos apjomos, kā līdz šim, kad pilnīgi bez piepūles kravas plūda uz šo ostu, bet izveidoto ostas infrastruktūru jāturpina izmantot tranzīta kravu plūsmas nodrošināšanai. “Tas, cik strauji šis apjoms kritīsies, ir atkarīgs no tā, vai varēs atrast alternatīvas kravas. Domāt, ka Latvijas tranzītbizness “nomirs kā suga», ir pāragri. Un arī kā valsts mēs varam darīt krietni, krietni vairāk, lai piesaistītu jaunas kravas,” ir pārliecināts Kazāks.
“Ventspils ekonomikas problēma jau vēsturiski ir tāda, ka tur ir daži lieli uzņēmumi un ļoti maz vidēju uzņēmumu. Un, līdzko vienam lielam uzņēmumam iet slikti, tā visa pilsēta “klepo”. Nav tā, ka ekonomiskas grūtības Ventspilī būtu kaut kas jauns. Un gan jau tas tranzīts saglabāsies. Tikai, ja turpināsies šodienas tendences, tad tranzīta plūsmas būs samazinājušās. Un, ja cilvēki grib vairāk pelnīt, tad ir jādomā kas cits. Un industrializācija, rūpniecība, eksporta preču ražošana vai eksporta pakalpojumu ražošana ir galvenais veids, kā Latvijas ekonomika var augt,” norāda Kazāks.
Pēc viņa domām, vajag iet abus ceļus paralēli – gan cīnīties par jaunām kravām, gan domāt par ražošanu un industrializāciju. Vienlaikus gan viņš atgādina, ka Ventspilī ir daudzi mazi un interesanti uzņēmumi, kas eksportē, bet tādu lielu industriālu uzņēmumu nav.
Arī SEB bankas analītiķis Dainis Gašpuitis uzskata, ka nav pamata pilnībā atteikties no tranzīta kravu piesaistes, jo pat ražošanā ar augstu pievienoto vērtību nav tik liela pienesuma ekonomikai kā tranzīta kravām. “Ir jāskatās citu nozaru attīstības virzienā, bet nedrīkst arī pilnībā aizmirst par tranzīta nozari. Jāsāk domāt par rītdienu, kamēr vēl ir tas resurss, kamēr šos resursus cilvēki var izmantot. Nedrīkst būt tā, ka tad, kad beigsies no tranzīta saņemtie resursi, notiks vēršanās pie valdības – ziniet, mēs te izdomājām attīstīt ražošanu un mums vajag dotācijas. Jāskatās, kādā virzienā šobrīd iet tranzīta tendences, un jādomā par jaunajām iestrādēm. Un tas būtu arī tas virziens, kurā būtu jāiet visai valstij kopumā,” uzskata Gašpuitis.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka Ventspils orientēšanās industrializācijas virzienā, kas sākta jau laikus, ir pareizais veids, kā attīstīt pilsētu brīdī, kad līdz šim labu peļņu nodrošinošā tranzīta nozare sāk samazināties. Tomēr arī viņš nenoliedz, ka jebkura ražošana nevar ģenerēt tik lielus ienākumus gan pilsētai, gan valstij, kādus līdz šim atnesa Krievijas naftas produktu tranzīts.
